Nu beidz, atceros (laikam) 1981. gada ziemu. Aizšāvu līdzi klasesbiedriem uz Riebezeru. Viņi tur lika ūdas. Ar nakšņošanu siena šķūnī. Naktī (pāri par -20) domāju, ka iedošu ozolu (dubu dam). Tad klasesbiedrs apžēlojās, iedeva vaļinkus. Līdz rītam izdzīvoju. Tad jau no rīta, kad pie mīnus divpadsmit ķēru sīkos priekš ēsmas, likās āfrika. Toreiz, starp citu, noķērām (es gan sēdēju uz sīkajiem tajā brīdī) lielāko līdaku tajos laikos - 7,9 kg.
Un toreiz jau nebija simsu, daivas vai šīmaņa marsiešu tērpu, mēs bijām kā vienkāršie poļarņiki - pižiks, vatētās bikses un fufaikas. Kājas gan sala kapitāli (ja nebija kājās vaļenki, bet mums uz trijiem bija tikai viens pāris, tā sakot - ceļojošais).
26.janvāris 2023, 17:37 |
links