Nārsta laika nosaukumi
Daudzi nosaukumi veidoti ar norādi par līdaku nārstu noteiktā laikā: ziemelnicas ("agri nārstojošas līdakas"), vasarnicas ("vēlu nārstojošas līdakas") Mētrienā; aprīļa līdakas Puzē, aprīlenes ("aprīlī nārstojošas līdakas") Durbē, Nīkrācē; maija līdakas Birzgalē; mařtenes Nīkrācē, Aizvīķos; māru līdakas, māras līdakas ("martā jeb Pavasara Māras dienā, 25. martā nārstojošās līdakas") Burtniekos.[27]
Nosaukumos ir ietverta norāde par līdaku nārstu palu laikā, ap ledus iešanu, saistībā ar pārvērtībām augu valstī vai kādām parādībām noteiktā laikā. Piemēram, palenes ("līdakas, kas nārsto palu laikā") Vārnavā, lędainās līdakas Aknīstē, lędus līdakas Birzgalē, Ērģemē, Rūjienā, Saldus, Alūksnē, Puzē, Valdemārpilī, Vidrižos; lędslīdagi Lubezerē; lędslīdękas Jeros, lędlīdękas Augstrozē, Nabē;[27] ledene Lubānā, Piebalgā, Drustos,[28] Mēdzulā,[29] Cirgaļos, Varakļānos u.c., ledine Aulejā,[29] paledine Līvānos.
Vairāki nosaukumi veidoti ar norādi uz to, ka līdaku nārsts sakrīt ar pārvērtībām augu valstī. Piemēram, kùlas līdaka ("līdakas, kas nārsto pēc ledenēm") Alūksnē, kūlene Drustos, Vecpiebalgā u. c.,[30] lēpu līdakas Puzē (pa lẽp lîdakam saûc laīkam tâpec, ka viņ sildas lẽp lapas); zâļu līdakas ("līdakas, kas nārsto maija vidū un vēlāk") Rūjienā.[27]
Dažos nosaukumos ietverta norāde uz to, ka līdaku nārsts sakrīt ar varžu nārstu: varžu līdakas ("līdakas, kas nārsto aprīļa beigās, maija sākumā") Valdemārpilī, Laidzē; varžlīdagi Lubezerē, varžlīdaki Nabē, kuñnu līdakas Burtniekos, Ērģemē, Rūjienā u. c., kuñlîdęka Jeros (kuñna — varde Rūjienā, Valkā u. c. Vidzemē).[31][32]
Nosaukumā sèjas līdakas ("vēlu nārstojošas līdakas") Alūksnē[31] ietverta norāde, ka līdaku nārsts noris ap sējas laiku.
Atsevišķi nosaukumi raksturo līdaku uzturēšanos vai nārsta vietu ūdenstilpē: dzelmenes ("īpaši strupas līdakas, nārsto vēlu") Lubānā; pļosovâs l'eîdakas ("vēlu nārstojošas līdakas" Zvirgzdenē; pļosovâ l'eîdaka vâlu ńierš, kur "pļosova" — ūdens klajums ezera, upes vidū).[31]
Līdakai dzimumgatavība iestājas 1—7 gadu vecumā, kad tā ir sasniegusi 20—60 cm garumu. Mātītes auglība nārsta laikā ir 1000—1 000 000 ikru. Līdakas Latvijā nārsto no aprīļa līdz maijam, kad ūdens temperatūra ir 0°—23°C. Nārsta vietas dziļums no 5 cm līdz 10 m, lai gan galvenokārt tās nārsto samērā seklās vietās. Bieži tiek izmantotas pārplūdušas pļavas. Ja ūdens līmenis pēc nārsta strauji krītas, izveidojas nelabvēlīgi apstākļi ikru attīstībai, kas savukārt nosaka līdaku skaita ievērojamas svārstības. Līdakai raksturīgs vienlaicīgs nārsts 2—3 piegājienos, kas ilgst 5—50 dienas. Parasti ar vienu mātīti nārsto 2—8 tēviņi.[4] Līdakas dzeltenie ikri ir samērā lieli, to diametrs 2,5—3 mm.[39]
Iznērstie ikri pielīp pie ūdensaugiem un citiem substrātiem tilpnes dibenā, bet pēc dažām stundām līdz 2—3 dienām nobirst uz grunts. Ikru attīstība ilgst 7—30 dienas. Pēc izšķilšanās līdakas kāpuri ir 7,5—10 mm gari.[40] Tie 1—15 dienas pavada piestiprinājušies pie augiem.[4]
17.februāris 2023, 22:17 |
links