Pēc izgulēta rīta arī ienācu forumā padalīties ar savu pieredzi – foruma lietotājs, par ko rakstīja Dāvis, biju es.
Laika prognozes vakar, kad laidos iekšā (ir screenshoti), bija 8m/s ar 14m/s brāzmās, taču, sākot ar 23:00, rādīja 4m/s ar 8m/s brāzmām, kas nedaudz bojā komfortiņu, bet noteikti ir ciešami.
Kad braucu iekšā, vēju arī tajā brīdī rādīja 7m/s ar 13m/s brāzmās. Nonākot galā, jau bija nomierinājies, taču pēc izjūtām šķita, ka vējš 2x pieņēmās spēkā (droši vien arī savu lomu spēlēja tas, ka iegriezās no Z/ZA uz ZA/A, vairāk A, un vējam bija, kur ieskrieties). Uzbraucu uz stiebru pudura, noenkurojos, laiva mierīgi stāvēja. Kad pacēlās vējš, tad lēnām gāju uz priekšu ar abiem enkuriem, sapratu, ka nekāda līņu cope nesanāks, noteikti ne ezera vidū.
Rakstīju Dāvim, ko darīt, viņš ieteica noenkuroties kkur un nogaidīt to vēju, bet nu just, ka tumsā tev krata pat lielo laivu (lielā Pella?), kura ir ļoti stabila, nav patīkami, un vējš jau kļuva riebīgāks par ''nav komortabli''. Izlēmu braukt ārā. Dāvis vairākas reizes skaidroja, zīmēja, kur labāk izkļūt ārā, bet, nezinot visus tos pudurus, norādes šķiet vienādas, un arī pat sazīmētas līnijas uz kartes nešķiet pārliecinošas (nejutos pārliecināts noorientēties, jo puduri ir visur un tumsā nomarķēt kādu konkrētu ir tuvu neiespējami, it īpaši nezinātājam).
Bija sākumā doma par 112, jā, jo, esot ezera vidū, lēnām virzoties no pudura uz puduru, kur vari ''uzķerties'' uz max 1 minūti, jo tie ir tik mazi, ka laivu atbalstīt nevaru, un airējoties pret vēju lielā laivā un tumsā, nelikās, ka pat ar norādēm varētu tikt ārā.
Bija būts Babītē vēl lielākā vējā rudenī, taču nu tumsā cita lieta. Tiešām labi, ka nebija miglas, kā arī nebija nomākusies nakts.
Cerams, ka bildi attēlu pareizi ieliku: sarkanais ceļš, braucot uz copes vietu, zaļais – atpakaļceļš.
Neizsakāms paldies Dāvim, kas 2-3h garumā palīdzēja izkļūt ārā, nomierināja prātu, jo sākumā emocionāli tiešām bija pasmagi! Ja Dāvis nebūtu tik izpalīdzīgs, visticamāk, čakarētos un brauktu atpakaļ gar liegumu. Kā Dāvis teica, sanāca nelielas kristības.
Ļoti, ļoti bezatbildīgi no manas puses, jāņem vērā, ka prognozētie laikapstākļi vairs nevis nomierināties, bet vēl vairāk pasliktināties. Varbūt šis stāsts palīdzēs kādam, kuram arī kāre pēc līņiem vai citām zivīm ir spēcīgāka nekā izpratne par to, ko dara.