Tik nevienā no Jūsu minētajiem sporta veidiem un disceplīnām nesacenšas dzīvu būtņu un radību bendēšanā.
Pamatu pamatā, visos sporta veidos panākumus nosaka fiziskā, mentālā un garīgā sagatavotība, tehniskā un individuālā meistarība un vēl daudz citu faktoru. Protams, kur nu bez talanta un spējas pieņemt krasi netradicionālus lēmumus. Makšķerēšanā, atmetot tehnisko nodrošinājumu, iespējams pat ne- VEIKSME!
Veiksme atrast vai trāpīt uz to zivi, to baru, kurš tajā brīdī “rūcienā”(rijās, barojas). Konkrēts piemērs, ja nemaldos poļi, īsā brīdī padsmit, vai cik tur, līdakas.
Savās, ne īsajās, makšķernieka gaitās paveicies sastapt 2 šādus izredzētos dabas brīnumbērnus. Par viņu aprīkojumu un rīkiem neizteikšos, bet zandarti un asari aplauž āķus un kātus pilnīgā nekurienē.
BrunoL, 7.oktobris 2023, 23:17
Da var te strīdēties par definīcijām pēc būtības, bet principā juridiski ir vai nav sports, to nosaka likums - vai valsts to atzīst par tādu vai neatzīst. Latvijas Republikas gadījumā makšķerēšanu atzīst, tas iet zem sporta likuma pie neolimpiskiem sporta veidiem (olimpisks tas nebūs nekad, tieši dēļ to dzīvo radību bendēšanas).
A par to veiksmi, tad veiksmes faktors ir milzumā sporta veidu, to izslēgt nav iespējams. Kas attiecas uz copes sportistiem... Es neesmu sportists, cope uz laiku galīgi nav mans, taču diezgan daudz sanācis ar viņiem copēt. Viņi pilnīgi noteikti nav nekādi pārcilvēki, arī apķert ir gadījies, taču pilnīgi noteikti varu secināt, ka viņi domā ļoti ātri un elastīgi adaptējas visdažadākajiem apstāķliem... Tieši ar to atšķiras no dažādiem viedi-sirmajiem miesta "guru", kas savā udenī nav uzvarami, jo no galvas zin pie kura cera cikos ēdīs zivs, taču citos apstākļos ne vella nevar parādīt. Elastība un pielāgošanās ātrums, spēja neieciklēties, nebaidīties eksperimentēt.
Nu un tīri apgūto copes tehniku daudzums un dažādība sportistiem ir stipri lielāka par vidējo. Nu un vēl tīri pieredze, ne nodzīvotajos gados, bet uz ūdens pavadītajās stundās, visdažadākajos ūdeņos.