Pagājusi nedēļa, kopš pēdējās copes, paspēju jau sailgoties pēc Babītes ezera, tādēļ šodien, neskatoties uz vēsajiem laikapstākļiem (no rīta autiņš bija nedaudz apledojis) un ne to interesantāko vēju priekš copes, pareizāk sakot praktiski bezvēju un vēja virziena maiņu uz A pusi, nolēmu, ka štrunts, ja neķersies, vismaz nodarbošos ar iemīļoto mazohistu nodarbi :D No rīta ezerā pat krita neliels sniedziņš vai krusas graudi, bija minimāls vējiņš, sāku mētāt mazos mānekļus. Vienu zivteli izmānīju, bet nekāda dižā aktivitāte nebija. Nodomāju, ja jau uz mazajiem baitiņiem palaidnes neatsaucas, jāliek lielāks kumoss. Noķēru vēl vienu, bet arī tik pat necilu, turpinājumā no gumijām, pārgāju uz džerku. Ātri vien kāds pa to uzsita, bet neuzsēdās. Lēnām slīdēju liela pudura virzienā un man palika viens metiens, lai neieslīdētu tajā. Uzmetu puduram no sāna un pats domāju, ka labāk, lai zivs šajā brīdī nepaņem, jo tad noteikti nepaliks laika izvairīties no ieslīdēšanas tajā un, kā jau tas dzīvē notiek, tieši šajā momentā manu lielo džerku iekāro līdaka. Līdz laivai es to dabūju diezgan viegli, bet tad pamanu to lielo krokodila galvu un mānekli, kurš tikai nedaudz ar aizmugurējo āķi ieķēries zivs lūpā. Madāma bija patiešām branga un, tā kā šī baigi sākumā nepretojās, nodomāju, ka nelaidīšu vaļā bremzi, bet mēģināšu forsēt un ievilkt uztveramajā. Kad līdz uztveramajam palika daži centimetri, tā, tomēr, parādīja, kurš ezerā saimnieks - atpleta plati savu lielo muti un ar milzīgu spēku sāka purināt galvu. Man aukla novilkta kā stīga un, protams, tam bija jānotiek - lielais džerks ar gaismas ātrumu no līdakas mutes pārvietojas man sejā un šādā veidā paliek karājoties. Lielā līdakmamma pamāj man ar asti un prom ir, bet man par to nav laika pārdzīvot, jo jūtu, kā asinis tek mutē. Es jau sāku domāt, ka abi lielie trijžuburi ieķērušies dziļi vaigā un cope beigusies, bet, man par laimi, nebija tik traki, tikai viens āķis bija iedūries un to man ātri sanāca dabūt ārā. Nu ko lai saka, diena emocijām bagāta, rezultātā tiku pie 3 zivtelēm (51, 62, 64 cm), lielā līdakmamma atstāja mani garu degunu, bet tas nekas, es atceros, kur tā mīt, mēģināšu to kādu dienu, tomēr, dabūt laivā :)) Rīt jau piektdiena, visiem vieglu pēdējo darba nedēļas dienu, tiekamies ezerā! ;)