Redzi, lieta vienkārša kā divreiz divi- Gadiem ejot, plok azarts un cilvis kļūst pragmatiskāks. Domāju un paskatoties filmēto, varbūt, pat qmaisi neizpaliktu.
Otrs, kopš pazuda sīgas, ezers kļuva garlaicīgs, bez pārsteiguma. Aktīva sīgu cope, parasti, sākas februāra beigās, marta sākumā, bet arī decembrī un janvārī piezvejā gadās. Interesanti. Asari non stopā, te klusums. Bams! Sars džinkst kā ģitāras stīga! Sīga! Mērc, atkal asari. Ne regulāri, bet bieži piezvejā bija 4-5 sīgas svarā no 1,5-3kg Sīgu laikā, ja uzķeras cienījami izmēra asaris, sajūta it kā būtu izvilcis ķīsi. Neviena zivs tā nebelž kātā kā sīga. Jo ķerās no pusūdens uz augšu. Visbiežāk zem paša ledus. Gadās, ka pati bez vilkšanas izlec no āliņģa. Laba cīnītāja, sitas līdz pēdējam.
13.decembris 2019, 21:15 |
links