Vienkārši runājam par visu ko!

Siena šķūnītī nav gadījies .Bet siena gubas tik tiešām jauks patvērums.Žēl,ka visur viņu nebija.

Īpaši izceļas stirnu buks kurš norejas gandrīz pie auss.Var tādu kluci nolikt,ka lācis apskaudīs izmēru.

daddy.Vienkārši nepaveicās.Vajadzēja mest pa straumei un OK.

hihihi... reiz upītē Ķ... biju nogājis labu gabalu, izsvīdis, izkarsis... izdomāju noskaloties, krietni padzerties no upes... lieki teikt, ka nākamajā metienā PRET straumi bija zaceps...maisā ar KAĶĒNIEM...

ĀAAA, bāzt pirkstu rīklē, nebāzt...viss beidzās labi, bet diena pagalam...
daddy_j, 15.maijs 2024, 17:00

:DDD
Nav ko lūrēt svešos maisos! Nupat atminējos ka pērn karstā septembra dienā baravikas meklējot nodzēros pat no peļķes mežā :D goda vārds, nebija variantu, pudele jau sen sausa, strautiņš uz kuru gāju pēc kartes izkaltis. Tiesa peļķe jau nebij uz ceļa, bet zem izgāztas egles saknēm, ar visai dzidru ūdentiņu.

Un vispār nakti pavadot mežā uz paklājiņa visapkārt ir tik daudz skaņu kuras grūti vai neiespējami identificēt.Kaut kā tā.
Bjorgvins, 15.maijs 2024, 08:56

No 15 gadiem sāku vienatnē nakšņot mežā, bet sākumā bij kā bij. Visvairāk biedēja tā tumsas siena ap ugunskuru, likās kads tevi vēro :)) Bet ar gadiem pārgāja, nu arī nakts trokšņi ir kā patīkams fons. Tiesa ir arī nakts trokšņotāji kuri neļauj aizmigt, kā griezes piemēram. Ja sanāca nakšņot kaut kur pļavā siena kaudzē vai siena šķūnī. Jaunībā arī daudz izmantoju naktsmājas, tieši dēļ tā ka mežā nesanāca izgulēties, bet 2-3 dienniekos tas tomēr svarīgi, lai cik izturīgs esi jaunībā. Parasti prasīju atļauju siena šķūnī pārnakšņot, tā arī ērtāk, pazudu jau ap 4, nevienu netraucēju. Bet gadījās tik viesmīlīgi ka kategoriski iebilda un izguldīja gultās jaunos palagos, parasti tadi bija pensionāri. Centos jau iet arī uz barteri, dot kādu līdaku pretī. Nez varbūt 90.to sākumā bija atvērtāki un mazāk iebiedēti, bet pārsvarā neatteica. Visjaukākās bija sarunas ar vecīšiem pie vakariņu galda, daudz ko interesantu varēja uzzināt par upi, kuras krastos viņi pavadījuši visu mūžu. Izņēmums protams atsevisķas vietas Kurzemē, tie gan ir knīpstangas, ni un ni, pasūta vienu māju tālāk :) īpaši ap Abavu. Pedējo reiz naktsmājas izmantoju pirms gadiem 10, bet tie man zināmi saimnieki Vidzemē, daudz reiz nakšņots.

Jā var dzert arī no foreļupes, bet labāk tomēr no avotiem un maziem mežainiem strautiņiem. Jo kurš gan nav redzējis pūstošas maitas upē, īpaši pavasaros? :)

Karlis_K, 15.maijs 2024, 16:40

hihihi... reiz upītē Ķ... biju nogājis labu gabalu, izsvīdis, izkarsis... izdomāju noskaloties, krietni padzerties no upes... lieki teikt, ka nākamajā metienā PRET straumi bija zaceps...maisā ar KAĶĒNIEM...

ĀAAA, bāzt pirkstu rīklē, nebāzt...viss beidzās labi, bet diena pagalam...

Viena lieta, ko nesaprotu. Kāpēc pa upītēm vazājoties jāstaipa līdzi lieka ūdens pudele? Vai tad tiešām nevar padzert no tās pašas upes? Ja reiz neesi tipisks pilsētnieks ar īpaši maigu kuņģi, nekādai skādei nebūtu jābūt.
Hotentots, 15.maijs 2024, 08:59

Jā var dzert arī no foreļupes, bet labāk tomēr no avotiem un maziem mežainiem strautiņiem. Jo kurš gan nav redzējis pūstošas maitas upē, īpaši pavasaros? :) Es vairākas reizes, lielākais briedis, bet bebri regulāri. Un visādas draņķības pa grāvjiem no ciematiem ar iepludina. Protams karstās, sausās vasarā nav variantu, strautiņi izkaltuši, dzeru pa retam no upes ar. Reiz karstā septembra sākumā Raunā biju spiest cauru dienu pļumpēt ūdeni no upes, viss izkaltis, pat avoti sausi. Zināju ka augstāk liels ciems, ūdenskrātuve, riskanti. Un tā bija vienīgā reize kad dabūju vēdera problēmas. Bet ir dzerts pat no Gaujas.

Nu ja tā, tad saprotu.
Brīnos par ļaudīm, kas laivojot pa upi pamanās gandrīz no slāpēm nomirt. Kad apjautājos, vai tad upē ūdens bija beidzies, uz mani skatījās kā uz vājprātīgu.
Hotentots, 15.maijs 2024, 09:52

Tas nudien dīvaini, parasti laiviņu braucienos ņem arī katlu līdzi, var vismaz novārīt, ja nu vienīgi viendienas plezīrs ar nomas laivām, jauni gurķi.

Ar to laivošanu ir savādāk.Laivo parasti pa lielākām upēm.Un vairāk komfortā,siltā laikā.Siltā ūdenī tomēr attīstās visās baktērijas un nūjiņas vairāk. Ja laivo dzelžaini norūdīti makšķernieki vai vēl rūdītāki sportisti,tad viss tas poh.Bet laivo arī vienkārši atpūtmieki.Arī sievietes un bērni.Mirstamkaiti diez vai no upes iesmelsi.Bet pļutku gan var norauties. Viens nopļūtijies bērns var sagādāt vairāk raižu visai kompānijai nekā desmit lāču.Tāpēc arī cenšas nedzert upes ūdeni.Mani izbrīna cits.Kāpēc cilvēkiir tik vieglprātīgi,ka nenodrošinās ar pietiekošu dzeramā ūdens rezervi.Tas ir daudz svarīgāk nekā rijamais.To nu gan neaizmirst.

Nu ja tā, tad saprotu.
Brīnos par ļaudīm, kas laivojot pa upi pamanās gandrīz no slāpēm nomirt. Kad apjautājos, vai tad upē ūdens bija beidzies, uz mani skatījās kā uz vājprātīgu.

Hotentots.Atbildu.Jā,no foreļupēm principā ūdeni var dzert.Esmu to arī darījis.Nekas nav noticis. Ar to litra pudeli ir tā.Līdz tai upei ir vēl jāaiziet.Labs gabaliņš.Un reizēm ejot tas ūdens malks noder. Un pie upēm vietām ir avotiņi.Nu tajos arī uzpildu to ūdens rezervi.Nu nenesīšu tak ūdeni saujā vai kabatā.Es ceru ka atbilde bija pietiekoši izsmeļoša.

Protams vilki ir ļoti uzmanīgi.Pat ja viņu ieraugi,viņš momentā cenšas izgaist no redzes lauka.Toties interese par tavu darbību viņa teritorijā ir liela. Cilvēkam,kurš nav zaudējis saikni ar dabu ir vēl saglabājušās visādas maņas.Tu viņu neredzi bet jūti,ka tevi novēro.Par to gaudošanu.Tūkstošiem reižu esmu uzsācis gājienu uz foreļupi 2 naktī ja uz rīta copi.Un atgriezies no vakara gājiena dziļā tumsā.Neteikšu,ka bieži būtu palicis pa nakti,bet ir gadījumi.Ja ar puiškāniem,tad protams telts.Un ugunskurs ar uz alkšņa iesma ceptām forelēm un foreļu maizītēm.Ja eju viens,tad tikai paklājiņš. Vispār ja eju viens,tad bagāža pa minimumu.Nekā ēdama,tikai dzeramā ūdens pudele.Es neesmu skaitījis cik reižu esmu dzirdējis vilku gaudošanu,bet domāju ka diezgan daudz.Bet vienalga tā neomulības sajūta rodas.Nez vai tās ir bailes.Ja būtu bailes,tad diez vai pa mežu vazātos.Kaut kāda organisma reakcija tomēr ir.KārlisK.visu cieņu par tavu bezbailību un sajūsmu par vilku gaudošanu.Man nav iemesla tev neticēt.Man pašam gan nekad nav bijusi eiforija vai sajūsma par vilku gaudošanu.Un vispār nakti pavadot mežā uz paklājiņa visapkārt ir tik daudz skaņu kuras grūti vai neiespējami identificēt.Kaut kā tā.

Bjorgvins, 15.maijs 2024, 08:56

Viena lieta, ko nesaprotu. Kāpēc pa upītēm vazājoties jāstaipa līdzi lieka ūdens pudele? Vai tad tiešām nevar padzert no tās pašas upes? Ja reiz neesi tipisks pilsētnieks ar īpaši maigu kuņģi, nekādai skādei nebūtu jābūt.

Protams vilki ir ļoti uzmanīgi.Pat ja viņu ieraugi,viņš momentā cenšas izgaist no redzes lauka.Toties interese par tavu darbību viņa teritorijā ir liela. Cilvēkam,kurš nav zaudējis saikni ar dabu ir vēl saglabājušās visādas maņas.Tu viņu neredzi bet jūti,ka tevi novēro.Par to gaudošanu.Tūkstošiem reižu esmu uzsācis gājienu uz foreļupi 2 naktī ja uz rīta copi.Un atgriezies no vakara gājiena dziļā tumsā.Neteikšu,ka bieži būtu palicis pa nakti,bet ir gadījumi.Ja ar puiškāniem,tad protams telts.Un ugunskurs ar uz alkšņa iesma ceptām forelēm un foreļu maizītēm.Ja eju viens,tad tikai paklājiņš. Vispār ja eju viens,tad bagāža pa minimumu.Nekā ēdama,tikai dzeramā ūdens pudele.Es neesmu skaitījis cik reižu esmu dzirdējis vilku gaudošanu,bet domāju ka diezgan daudz.Bet vienalga tā neomulības sajūta rodas.Nez vai tās ir bailes.Ja būtu bailes,tad diez vai pa mežu vazātos.Kaut kāda organisma reakcija tomēr ir.KārlisK.visu cieņu par tavu bezbailību un sajūsmu par vilku gaudošanu.Man nav iemesla tev neticēt.Man pašam gan nekad nav bijusi eiforija vai sajūsma par vilku gaudošanu.Un vispār nakti pavadot mežā uz paklājiņa visapkārt ir tik daudz skaņu kuras grūti vai neiespējami identificēt.Kaut kā tā.

Karlis_K [Vakar]: Bet ar kormorāniem gan cits stāsts, tie nav tik nevainīgi lopiņi. Savos ierastajos areālos tie ligzdo uz klintīm, un nevienam neskādē. Klimatam pasiltinoties nu tie ienākuši masveidā Baltijā, bet te jūras klintis nav. Tāpēc ligzdo kokos ezersalas, pilnībā nopostot unikālus biotopus ar aizsargajamām sugām. Jāizvēlas, vai mums svarīgs ienācējs vienas sugas izskatā, kuram nedraud iznīkšana Eiropā, vai arī mūsu aizsargājamie unikālie ezersalu biotopi. Ceru ka tos paretinās ne tikai Alūknsnē un Baltezerā.baltiņā jau slaktē tos

svens76, 14.maijs 2024, 18:18

Zoodārzā jau vairākus gadus vairāk neredzu kopā ar pelikāniem :)

Pašam pamata dzīves vieta ir Rīgā un pēdējā gada laikā esmu redzējis - lapsas, zaķus un pat mežacūkas, ežus, pūces, sikspārņus un vanagus nepieminu, vāveres gan maz palikušas.
Par laukiem nemaz nerunāšu, vilki ziemā nomedījuši un notiesājuši vismaz vienu stirnu cidoniju laukos, jo tām patīk galus apēst, bet ejās un blakus ir labas slēptuves no kurienes uzbrukt, bet sētā nav līduši.

Bāc 4x gadā nu gan ir kruta, veiksminieks! Cerams tie nebij suņi? Saku bez ironijas, pašam ir gadījies dažas reizes noturēt lielus suņus par vilkiem. Pedējo reiz bija īpaši zīmīgi, tāds taisns meža ceļš, skatos man tālu priekšā ceļu pāriet vilks, liels , pelēks, kuplu nolaistu asti, viss kā pienākas. Labi ka bija mitras smiltis uz ceļa un perfektas pēdas attājis, pēc kurām vairs nebija šaubu ka 100% suns vien ir. Kāds bija izlaidis savu lopiņu izskraidīties, pēdējā laikā dzird ka daudzi tā dara regulāri. Un tad izmisuši vaimanā soctīklos lai palīdz atrast, kad nepārnāk.

Karlis_K, 14.maijs 2024, 22:48

Nu tas bija tālu no mājām un tas nebija sēņotāju, ogotāju laiks, un distance bija salīdzinoši ļoti tuva lai pareizi identificētu.

Un par to vai baidās vai nebaidās vilki no cilvēkiem ir stiepts jēdziens, jo tiem patīk apskatīt, kas ir viņu teritorijā un tumsas aizsegā labprāt apstaigā arī telts teritoriju, tā kā nomaļās vietās miskasti ar visiem vistas šašlika kauliem labāk turiet mašīnas bagāžniekā, tad būs mazāk zvēru uzmanība, dāmām nepatiks, ka čaukstēs un grabinās lapsas, āpši un kur nu vēl vilki!

Bāc 4x gadā nu gan ir kruta, veiksminieks! Cerams tie nebij suņi? Saku bez ironijas, pašam ir gadījies dažas reizes noturēt lielus suņus par vilkiem. Pedējo reiz bija īpaši zīmīgi, tāds taisns meža ceļš, skatos man tālu priekšā ceļu pāriet vilks, liels , pelēks, kuplu nolaistu asti, viss kā pienākas. Labi ka bija mitras smiltis uz ceļa un perfektas pēdas attājis, pēc kurām vairs nebija šaubu ka 100% suns vien ir. Kāds bija izlaidis savu lopiņu izskraidīties, pēdējā laikā dzird ka daudzi tā dara regulāri. Un tad izmisuši vaimanā soctīklos lai palīdz atrast, kad nepārnāk.

Bailes vai neomulīga sajūta jau ir ļoti iracionāla lieta, katram sava fobija. Man piemēram daudz nepatīkamāk satikties ar agresīvu suni pie viensētām, ir bijušas pāris ļoti nejaukas pieredzes. Bet tāpēc jau es neapgalvošu ka suņi, īpaši kaukāzieši tevi var saplosīt. Tajā pat laikā esmu bieži nakšņojis dziļi mežā bez telts, zem egles siltajā laikā un dzirdējis vilku gaudošanu. Un nekāda neomuliba vai bailes, vairāk sajūsma. Esmu pat atgaudojis pretī, bet tad apklust, laikam uztreiz atkož feiku :) It ka jau vilku pie mums ir daudz uz tādu nelielu teritoriju, bet nevar teikt ka satikt šo vaigā ir viegli. Arī maksimāli izvairās, 2x tikai esmu saskrējies ar viņiem, un abās reizēs uzreiz muka prom kā mani pamanīja. Vilku pēdas gan manītas tik daudz reizes ka ne saskaitīt. Ja šamie nebaidītos no cilvēka tad dzīvnieku fotogrāfiem būtu pulka bilžu ar šiem, bet nav, Latvijā ļoti grūti viņus nobildēt, ir tikai atsevišķi veiksmes gadījumi.

Karlis_K, 14.maijs 2024, 22:00

Heh, man ar vilkiem aizpagāšgad bija 2x vairāk satikšanās kā tev pieredze.
Saku godīgi ir bijusi doma fotografēt, bet kad ir situācija telefons ir pēdējais, kas domās zib un tik retrospektīvā domā kāpēc nenobildēju.
Te bija jau minēts, gāzes pistole ir variants, gan pret nikniem lauku suņiem un stulbiem nikniem saimniekiem, kam itkā upe pieder, pietiek ka parādi, ka tev ir kas pie jostas, tad tik traki vairs nelecas un vari iet gar upi, pret nevienu meža zvēru nav sanācis pielietot.

Bailes vai neomulīga sajūta jau ir ļoti iracionāla lieta, katram sava fobija. Man piemēram daudz nepatīkamāk satikties ar agresīvu suni pie viensētām, ir bijušas pāris ļoti nejaukas pieredzes. Bet tāpēc jau es neapgalvošu ka suņi, īpaši kaukāzieši tevi var saplosīt. Tajā pat laikā esmu bieži nakšņojis dziļi mežā bez telts, zem egles siltajā laikā un dzirdējis vilku gaudošanu. Un nekāda neomuliba vai bailes, vairāk sajūsma. Esmu pat atgaudojis pretī, bet tad apklust, laikam uztreiz atkož feiku :) It ka jau vilku pie mums ir daudz uz tādu nelielu teritoriju, bet nevar teikt ka satikt šo vaigā ir viegli. Arī maksimāli izvairās, 2x tikai esmu saskrējies ar viņiem, un abās reizēs uzreiz muka prom kā mani pamanīja. Vilku pēdas gan manītas tik daudz reizes ka ne saskaitīt. Ja šamie nebaidītos no cilvēka tad dzīvnieku fotogrāfiem būtu pulka bilžu ar šiem, bet nav, Latvijā ļoti grūti viņus nobildēt, ir tikai atsevišķi veiksmes gadījumi.

Bet vistuvāk Rīgai lāča čupu ar ogām esmu redzējis pirms Siguldas, liekas gadus 5 atpakal, vai 4.

Karlis_K, 14.maijs 2024, 19:11

Lāča čupu neesmu redzējis, svaigas pēdas, kas aš sulojās gan redzēju ziemeļu Vidzemē gadus 30 atpakaļ.
Čomam Andim Freivaldam reakcija bija atbilstoša, skaļā balsī bļaujot: "un ar lieliem soļiem tagad davai tinamies"!

lai nu ko no vilkiem nudien nav jabaidās.
Karlis_K, 14.maijs 2024, 17:40

Nu nez, man ir sanācis redzēt vilkus un ne jau mūkot, neteikšu, ka omulīga sajūta. Ne tikai redzējis, bet arī esmu konstatējis, ka vilks ir sekojis pa krasta augšu un vērojis manas darbības pie upes.
Ja no bērnības, jaunības nebija ceļi krustojušies, tad pēdējos gadus ar diezgan lielu regularitāti, kas liecina, ka vilku populācija ir pietiekoši liela pie mums.