Vienkārši runājam par visu ko!

Tas, kas nav citās tēmās!
RaimisD [15.mai]: Sievas ar sīkajiem velkā karūsiņas.
Tas ļoti labi noder. Sieva izjūt to azartu, prieku par lomu, dabas skaistumu un mieru. Kaut nedaudz mūs saprot, kad raujamies uz copi, tā vietā, lai vairāk pavadītu laiku ar ģimeni.

Mazāk drāž smadzenes.

Ps.
Šodien bija tik dranķīga spēle. Tamdēļ esmu iedzēris aliņus vairāk kā parasti.
Tāpēc tik runīgs :)
15.maijs 2024, 21:53 | links
 
Gribas teikt- nevajag man to 5G, atdodiet stabilu 4G un būs Ok.

Protams daži var bļaut
-
Tu ar savu podziņ telefonu pretī progresam nebāzies. Paies laiks un būs labi. Pacieties. Pacietība tikums.

Man kaut kā šķiet ka sūdu.
15.maijs 2024, 21:30 | links
 
Cik zinām 5G torņiem mazāks pārklājuma laukums un lielāka jūtība pret apkārtējās vides faktoriem.

Lai nodrošinātu signāla kvalitāti vajag būvēt klāt torņus .
Labi Latgalē, tur zeme relatīvi lēta, gan pavilks.
Sabūvēs rokas stiepiena attālumā.

Latgalē uz ezera varēs porņukus 8k kvalitātē skatīties.
A Mārupē, Baltezerā, Bukultos. Būs par dārgu un arī vietējie nepiekritīs.

Tā jau folijcepures bļauj ka viņus apstaro un pumpē smadzenes.

Tas nozīmē ,ka arī turpmāk rūteris juks prātā mētājoties no 4G uz 5G un signāls lielas noslodzes gadījumā būs sūds , tā līdz 10 Mbs
15.maijs 2024, 21:26 | links
 
Man ar čomiem ir tāda tradīcija. Pavasarī, hoķa čempja laikā ņemam sievas un sīkos, braucam ķert karūsiņas uz dīķi.

Veči cepj gaļu, dzer alu un skatās hoķi. Sievas ar sīkajiem velkā karūsiņas.

Garš ievads īsai atziņai.

Internets Latvijā no labākā interneta pārklājuma Eiropā, ja ne pasaulē kļuvis par pilnīgu sūdu.

Tas sakarā ar pāreju uz 5G.
15.maijs 2024, 21:16 | links
 
Siena šķūnītī nav gadījies .Bet siena gubas tik tiešām jauks patvērums.Žēl,ka visur viņu nebija.
15.maijs 2024, 18:56 | links
 
Īpaši izceļas stirnu buks kurš norejas gandrīz pie auss.Var tādu kluci nolikt,ka lācis apskaudīs izmēru.
15.maijs 2024, 18:53 | links
 
daddy.Vienkārši nepaveicās.Vajadzēja mest pa straumei un OK.
15.maijs 2024, 18:49 | links
 
hihihi... reiz upītē Ķ... biju nogājis labu gabalu, izsvīdis, izkarsis... izdomāju noskaloties, krietni padzerties no upes... lieki teikt, ka nākamajā metienā PRET straumi bija zaceps...maisā ar KAĶĒNIEM...

ĀAAA, bāzt pirkstu rīklē, nebāzt...viss beidzās labi, bet diena pagalam...
daddy_j, 15.maijs 2024, 17:00


:DDD
Nav ko lūrēt svešos maisos! Nupat atminējos ka pērn karstā septembra dienā baravikas meklējot nodzēros pat no peļķes mežā :D goda vārds, nebija variantu, pudele jau sen sausa, strautiņš uz kuru gāju pēc kartes izkaltis. Tiesa peļķe jau nebij uz ceļa, bet zem izgāztas egles saknēm, ar visai dzidru ūdentiņu.
15.maijs 2024, 17:19 | links
 
Un vispār nakti pavadot mežā uz paklājiņa visapkārt ir tik daudz skaņu kuras grūti vai neiespējami identificēt.Kaut kā tā.
Bjorgvins, 15.maijs 2024, 08:56


No 15 gadiem sāku vienatnē nakšņot mežā, bet sākumā bij kā bij. Visvairāk biedēja tā tumsas siena ap ugunskuru, likās kads tevi vēro :)) Bet ar gadiem pārgāja, nu arī nakts trokšņi ir kā patīkams fons. Tiesa ir arī nakts trokšņotāji kuri neļauj aizmigt, kā griezes piemēram. Ja sanāca nakšņot kaut kur pļavā siena kaudzē vai siena šķūnī. Jaunībā arī daudz izmantoju naktsmājas, tieši dēļ tā ka mežā nesanāca izgulēties, bet 2-3 dienniekos tas tomēr svarīgi, lai cik izturīgs esi jaunībā. Parasti prasīju atļauju siena šķūnī pārnakšņot, tā arī ērtāk, pazudu jau ap 4, nevienu netraucēju. Bet gadījās tik viesmīlīgi ka kategoriski iebilda un izguldīja gultās jaunos palagos, parasti tadi bija pensionāri. Centos jau iet arī uz barteri, dot kādu līdaku pretī. Nez varbūt 90.to sākumā bija atvērtāki un mazāk iebiedēti, bet pārsvarā neatteica. Visjaukākās bija sarunas ar vecīšiem pie vakariņu galda, daudz ko interesantu varēja uzzināt par upi, kuras krastos viņi pavadījuši visu mūžu. Izņēmums protams atsevisķas vietas Kurzemē, tie gan ir knīpstangas, ni un ni, pasūta vienu māju tālāk :) īpaši ap Abavu. Pedējo reiz naktsmājas izmantoju pirms gadiem 10, bet tie man zināmi saimnieki Vidzemē, daudz reiz nakšņots.
15.maijs 2024, 17:10 | links
 
Jā var dzert arī no foreļupes, bet labāk tomēr no avotiem un maziem mežainiem strautiņiem. Jo kurš gan nav redzējis pūstošas maitas upē, īpaši pavasaros? :)

Karlis_K, 15.maijs 2024, 16:40


hihihi... reiz upītē Ķ... biju nogājis labu gabalu, izsvīdis, izkarsis... izdomāju noskaloties, krietni padzerties no upes... lieki teikt, ka nākamajā metienā PRET straumi bija zaceps...maisā ar KAĶĒNIEM...

ĀAAA, bāzt pirkstu rīklē, nebāzt...viss beidzās labi, bet diena pagalam...
15.maijs 2024, 17:00 | links
 
Viena lieta, ko nesaprotu. Kāpēc pa upītēm vazājoties jāstaipa līdzi lieka ūdens pudele? Vai tad tiešām nevar padzert no tās pašas upes? Ja reiz neesi tipisks pilsētnieks ar īpaši maigu kuņģi, nekādai skādei nebūtu jābūt.
Hotentots, 15.maijs 2024, 08:59


Jā var dzert arī no foreļupes, bet labāk tomēr no avotiem un maziem mežainiem strautiņiem. Jo kurš gan nav redzējis pūstošas maitas upē, īpaši pavasaros? :) Es vairākas reizes, lielākais briedis, bet bebri regulāri. Un visādas draņķības pa grāvjiem no ciematiem ar iepludina. Protams karstās, sausās vasarā nav variantu, strautiņi izkaltuši, dzeru pa retam no upes ar. Reiz karstā septembra sākumā Raunā biju spiest cauru dienu pļumpēt ūdeni no upes, viss izkaltis, pat avoti sausi. Zināju ka augstāk liels ciems, ūdenskrātuve, riskanti. Un tā bija vienīgā reize kad dabūju vēdera problēmas. Bet ir dzerts pat no Gaujas.

Nu ja tā, tad saprotu.
Brīnos par ļaudīm, kas laivojot pa upi pamanās gandrīz no slāpēm nomirt. Kad apjautājos, vai tad upē ūdens bija beidzies, uz mani skatījās kā uz vājprātīgu.
Hotentots, 15.maijs 2024, 09:52


Tas nudien dīvaini, parasti laiviņu braucienos ņem arī katlu līdzi, var vismaz novārīt, ja nu vienīgi viendienas plezīrs ar nomas laivām, jauni gurķi.
15.maijs 2024, 16:40 | links
 
Ar to laivošanu ir savādāk.Laivo parasti pa lielākām upēm.Un vairāk komfortā,siltā laikā.Siltā ūdenī tomēr attīstās visās baktērijas un nūjiņas vairāk. Ja laivo dzelžaini norūdīti makšķernieki vai vēl rūdītāki sportisti,tad viss tas poh.Bet laivo arī vienkārši atpūtmieki.Arī sievietes un bērni.Mirstamkaiti diez vai no upes iesmelsi.Bet pļutku gan var norauties. Viens nopļūtijies bērns var sagādāt vairāk raižu visai kompānijai nekā desmit lāču.Tāpēc arī cenšas nedzert upes ūdeni.Mani izbrīna cits.Kāpēc cilvēkiir tik vieglprātīgi,ka nenodrošinās ar pietiekošu dzeramā ūdens rezervi.Tas ir daudz svarīgāk nekā rijamais.To nu gan neaizmirst.
15.maijs 2024, 10:22 | links
 
Nu ja tā, tad saprotu.
Brīnos par ļaudīm, kas laivojot pa upi pamanās gandrīz no slāpēm nomirt. Kad apjautājos, vai tad upē ūdens bija beidzies, uz mani skatījās kā uz vājprātīgu.
15.maijs 2024, 09:52 | links
 
Hotentots.Atbildu.Jā,no foreļupēm principā ūdeni var dzert.Esmu to arī darījis.Nekas nav noticis. Ar to litra pudeli ir tā.Līdz tai upei ir vēl jāaiziet.Labs gabaliņš.Un reizēm ejot tas ūdens malks noder. Un pie upēm vietām ir avotiņi.Nu tajos arī uzpildu to ūdens rezervi.Nu nenesīšu tak ūdeni saujā vai kabatā.Es ceru ka atbilde bija pietiekoši izsmeļoša.
15.maijs 2024, 09:48 | links
 
Protams vilki ir ļoti uzmanīgi.Pat ja viņu ieraugi,viņš momentā cenšas izgaist no redzes lauka.Toties interese par tavu darbību viņa teritorijā ir liela. Cilvēkam,kurš nav zaudējis saikni ar dabu ir vēl saglabājušās visādas maņas.Tu viņu neredzi bet jūti,ka tevi novēro.Par to gaudošanu.Tūkstošiem reižu esmu uzsācis gājienu uz foreļupi 2 naktī ja uz rīta copi.Un atgriezies no vakara gājiena dziļā tumsā.Neteikšu,ka bieži būtu palicis pa nakti,bet ir gadījumi.Ja ar puiškāniem,tad protams telts.Un ugunskurs ar uz alkšņa iesma ceptām forelēm un foreļu maizītēm.Ja eju viens,tad tikai paklājiņš. Vispār ja eju viens,tad bagāža pa minimumu.Nekā ēdama,tikai dzeramā ūdens pudele.Es neesmu skaitījis cik reižu esmu dzirdējis vilku gaudošanu,bet domāju ka diezgan daudz.Bet vienalga tā neomulības sajūta rodas.Nez vai tās ir bailes.Ja būtu bailes,tad diez vai pa mežu vazātos.Kaut kāda organisma reakcija tomēr ir.KārlisK.visu cieņu par tavu bezbailību un sajūsmu par vilku gaudošanu.Man nav iemesla tev neticēt.Man pašam gan nekad nav bijusi eiforija vai sajūsma par vilku gaudošanu.Un vispār nakti pavadot mežā uz paklājiņa visapkārt ir tik daudz skaņu kuras grūti vai neiespējami identificēt.Kaut kā tā.

Bjorgvins, 15.maijs 2024, 08:56


Viena lieta, ko nesaprotu. Kāpēc pa upītēm vazājoties jāstaipa līdzi lieka ūdens pudele? Vai tad tiešām nevar padzert no tās pašas upes? Ja reiz neesi tipisks pilsētnieks ar īpaši maigu kuņģi, nekādai skādei nebūtu jābūt.
15.maijs 2024, 08:59 | links
 
Protams vilki ir ļoti uzmanīgi.Pat ja viņu ieraugi,viņš momentā cenšas izgaist no redzes lauka.Toties interese par tavu darbību viņa teritorijā ir liela. Cilvēkam,kurš nav zaudējis saikni ar dabu ir vēl saglabājušās visādas maņas.Tu viņu neredzi bet jūti,ka tevi novēro.Par to gaudošanu.Tūkstošiem reižu esmu uzsācis gājienu uz foreļupi 2 naktī ja uz rīta copi.Un atgriezies no vakara gājiena dziļā tumsā.Neteikšu,ka bieži būtu palicis pa nakti,bet ir gadījumi.Ja ar puiškāniem,tad protams telts.Un ugunskurs ar uz alkšņa iesma ceptām forelēm un foreļu maizītēm.Ja eju viens,tad tikai paklājiņš. Vispār ja eju viens,tad bagāža pa minimumu.Nekā ēdama,tikai dzeramā ūdens pudele.Es neesmu skaitījis cik reižu esmu dzirdējis vilku gaudošanu,bet domāju ka diezgan daudz.Bet vienalga tā neomulības sajūta rodas.Nez vai tās ir bailes.Ja būtu bailes,tad diez vai pa mežu vazātos.Kaut kāda organisma reakcija tomēr ir.KārlisK.visu cieņu par tavu bezbailību un sajūsmu par vilku gaudošanu.Man nav iemesla tev neticēt.Man pašam gan nekad nav bijusi eiforija vai sajūsma par vilku gaudošanu.Un vispār nakti pavadot mežā uz paklājiņa visapkārt ir tik daudz skaņu kuras grūti vai neiespējami identificēt.Kaut kā tā.
15.maijs 2024, 08:56 | links
 
Karlis_K [Vakar]: Bet ar kormorāniem gan cits stāsts, tie nav tik nevainīgi lopiņi. Savos ierastajos areālos tie ligzdo uz klintīm, un nevienam neskādē. Klimatam pasiltinoties nu tie ienākuši masveidā Baltijā, bet te jūras klintis nav. Tāpēc ligzdo kokos ezersalas, pilnībā nopostot unikālus biotopus ar aizsargajamām sugām. Jāizvēlas, vai mums svarīgs ienācējs vienas sugas izskatā, kuram nedraud iznīkšana Eiropā, vai arī mūsu aizsargājamie unikālie ezersalu biotopi. Ceru ka tos paretinās ne tikai Alūknsnē un Baltezerā.baltiņā jau slaktē tos

svens76, 14.maijs 2024, 18:18


Zoodārzā jau vairākus gadus vairāk neredzu kopā ar pelikāniem :)
15.maijs 2024, 08:55 | links
 
Pašam pamata dzīves vieta ir Rīgā un pēdējā gada laikā esmu redzējis - lapsas, zaķus un pat mežacūkas, ežus, pūces, sikspārņus un vanagus nepieminu, vāveres gan maz palikušas.
Par laukiem nemaz nerunāšu, vilki ziemā nomedījuši un notiesājuši vismaz vienu stirnu cidoniju laukos, jo tām patīk galus apēst, bet ejās un blakus ir labas slēptuves no kurienes uzbrukt, bet sētā nav līduši.
14.maijs 2024, 23:13 | links
 
Bāc 4x gadā nu gan ir kruta, veiksminieks! Cerams tie nebij suņi? Saku bez ironijas, pašam ir gadījies dažas reizes noturēt lielus suņus par vilkiem. Pedējo reiz bija īpaši zīmīgi, tāds taisns meža ceļš, skatos man tālu priekšā ceļu pāriet vilks, liels , pelēks, kuplu nolaistu asti, viss kā pienākas. Labi ka bija mitras smiltis uz ceļa un perfektas pēdas attājis, pēc kurām vairs nebija šaubu ka 100% suns vien ir. Kāds bija izlaidis savu lopiņu izskraidīties, pēdējā laikā dzird ka daudzi tā dara regulāri. Un tad izmisuši vaimanā soctīklos lai palīdz atrast, kad nepārnāk.

Karlis_K, 14.maijs 2024, 22:48


Nu tas bija tālu no mājām un tas nebija sēņotāju, ogotāju laiks, un distance bija salīdzinoši ļoti tuva lai pareizi identificētu.

Un par to vai baidās vai nebaidās vilki no cilvēkiem ir stiepts jēdziens, jo tiem patīk apskatīt, kas ir viņu teritorijā un tumsas aizsegā labprāt apstaigā arī telts teritoriju, tā kā nomaļās vietās miskasti ar visiem vistas šašlika kauliem labāk turiet mašīnas bagāžniekā, tad būs mazāk zvēru uzmanība, dāmām nepatiks, ka čaukstēs un grabinās lapsas, āpši un kur nu vēl vilki!
14.maijs 2024, 23:01 | links
 
Bāc 4x gadā nu gan ir kruta, veiksminieks! Cerams tie nebij suņi? Saku bez ironijas, pašam ir gadījies dažas reizes noturēt lielus suņus par vilkiem. Pedējo reiz bija īpaši zīmīgi, tāds taisns meža ceļš, skatos man tālu priekšā ceļu pāriet vilks, liels , pelēks, kuplu nolaistu asti, viss kā pienākas. Labi ka bija mitras smiltis uz ceļa un perfektas pēdas attājis, pēc kurām vairs nebija šaubu ka 100% suns vien ir. Kāds bija izlaidis savu lopiņu izskraidīties, pēdējā laikā dzird ka daudzi tā dara regulāri. Un tad izmisuši vaimanā soctīklos lai palīdz atrast, kad nepārnāk.
14.maijs 2024, 22:48 | links
 

Pievieno savu atbildi

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu atbildi!
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager