Par tiem storveidīgajiem,kurus dzīvus var dabūt. Tie jau tādi selekcionētie,par besteriem saukā.Mana personīgā pieredze nebij visai pozitīva.Ne visai sen atpakaļ,bērni izdomāja,ka vajag pamēģināt maksas dīķī ziemā no ledus varavīksneni noķert.Nu neko, es arī iesaistījos tajā avantūrā.Nu dīķis nebija tuvu, vismaz Vangaži tie nebija.Uz otru pusi.Nu dīķis kā dīķis.Sākām ķert.Vairāk tāds plezīrs.Pa vidu forelēm ķērās ari šitie storveidīgie.Saimnieks ļāva laist vaļā. Dažas aitlaida.Tad mazmeita noķēra vienu 4 kg. Nolēmu paņemt kulinārajiem eksperimentiem.Nenožņaudzos.Un vēl pāris lielākās varavīksnenes.Atceros kādreiz sen senos laikos Krievijā biju ēdis tādas zivtiņas.Bija ļoti garšīgi.Bet tās jau bija dabiskās.Nu par šito mūsmāju.Lai cik es necentos,nekas nesanāca. Drausmākā dūņu garša.Laikam tā zivtiņa ņemās pa dūņaino grunti un kā putekļu sūcējs vāc visu māgā.Nu es vispār esmu ļoti kaprīzs par zivju garšu un svaigumu.Izmetu misenē.Man teica,ka esmu traks.Tādu dārgu zivi.Nu es teicu,ka sūdus needīšu un citiem arī nebarošu,pat ja zeltā būšu maksājis.Ar forelēm viss bija OK.Tās jau dzīvo pusūdenī.Nu secinājumi - laikam ir atkarība no grunts.Varbūt uz smiltīm vai akmeņiem nebūtu tik sūdīgi.
Bjorgvins, 29.oktobris 2024, 17:35
To ko audzē dīķos ir stores un belugas krustojums un ja ir dūņains dīķis protams var būt dūņu garša, jo dabīgā vide ir vairāk upes un straume, kur nav to dūņu tik daudz.
29.oktobris 2024, 20:13 | links
