Tos graudus neiepirka valdība, jo viņi tos nerealizē. Valdības vaina bija tā, ka nesauca pie atbildības faktiskos iepircējus, kā arī ir zaudēta kontrole pār VAS LDz.
Līdz vaņku iebrukumam Ukrainā (pirmam iebrukumam) mūsu uzņēmums vairāku gadu garumā sniedza pakalpojumus LDZc. LDzc ir valsts akciju sabiedrība, valsts uzņēmums, kuru pilnībā kontrolē valsts. Nesaprotu, kādēļ te atrodas Minhauzena cienīgi īpatņi, kas apgalvo, ka LDZc valstij pieder tikai uz papīra. Sadarbība notika tikai latviešu valodā. Cilvēks ar kuru pārsvarā notika kontaktēšanās, līgumu slēgšana bija ar latviešu vārdu un uzvārdu. Savukārt kontingents pārsvarā bija krievi. Bet tas neliecina, ka uzņēmums nepieder valstij. Tad jau to pašu var teikt par Infekciju slimīcu Linezerā. Infektologi, medmāsas, sanitāri - pārsvarā krievi. Bet tas jau nenozīmē, ka veselības ministriju nekontrolē valsts. Dīvaini, ka šādas lietas ir jāskaidro pieaugušiem cilvēkiem. Viss, kas notiek uz dzelzceļa, ir valsts kontrolēts. Atbildība gulstas uz Briškenu un Siliņu, pārējie pastarpināti.