Zinu, ka daži, ar pirkstu nerādīšu, teiks,ka foreles ir jāatlaiž. Tomēr - reti kurš ir iemācījies foreli nokabināt tai esot ūdenī, vai lieto bez atkarpju āķus.
Tad nu lūk, šīs dienas pārdomu un copes rezultātā varu pateikt, ka mana cope beidzas tad, kad esmu noķēris sev brokastmaizīšu foreli. Šodien biju uz 40 minūtēm upē, lai pārbaudītu divus, sen Japānā iegādātus voblerus. Vobleri interesanti ar to, ka āķiem nav atkarpes un ir tikai vienžubura āķis.
Tātad - lai foreli atbrīvotu ūdenī: Pievelc aiz auklas klāt, paņem rotiņu/vizuli pirkstos un ļauj forelei ar savu svaru norauties no āķa. Ja ir ierijusi divus vai trīs no trijžubura āķiem, tad uzmanīgi, zem ūdens turot gan roku, gan āķi ar knaiblītēm atbrīvo augšējo žuburi, tad apgriez foreli otrādi un ar viņas svaru norauj to no āķiem. Strādā perfekti un šodien satiku pagājušā gada foreli (atpazinu pēc rētas uz sāna ko, iespējams, bija atstājusi līdaka vai kāds zīdītājs) - atlaidu un ar 38cm foreli devos mājās. 40 minūtēs 8 copes, noietais attālums - 1,2 km. Upe pierīgā.
21.aprīlis 2010, 21:52 |
links