Lasi....Apraksts. Ķermenis plakans ar mazu galvu. Acis atrodas labajā pusē vai arī kreisajā pusē (dažos rajonos līdz trešdaļai no kopējā populācijas īpatņu skaita). Gar muguras spuras un anālās spuras malām ir sīku un asu kaulu pauguriņu rindas. Ar līdzīgiem pauguriņiem klāta arī sānu līnija. Zvīņas cikloīdas. Ķermenis acu pusē raupjš. Krāsa mainīga, stipri atkarīga no apkārtējās vides krāsas. Parasti plekstei acu puse brūngana ar sārtiem plankumiem, aklā pusē - gaiša.
Morfoloģija. D 51-60, A 36-42, P 7-14, V 4-7, vt. 35-37, sp.br. 11-18
Izmērs. L-55 cm, W-3,4 kg (Somijas piekraste, rekords). Parasti L nepārsniedz 45 cm.
Atšķirīgās pazīmes. Mazu un asu kaulu pauguriņu rindas gar muguras spuras un anālās spuras pamatnēm un gar sānu līniju (skat. pārējās plekstu dzimtas zivis).
Bioloģija. Bentiska zivs ar plašu toleranci pret sāļumu, pārsvarā uzturas jūrā, taču ienāk arī upju grīvās un lejtecēs. Vasarā dzīvo piekrastē 1-20 m dziļumā, ziemo - 50-70 m dziļumā. Migrācijas nelielas - pavasarī pirms nārsta jūras virzienā, vasaras sākumā pēc nārsta - krasta virzienā. Bentofāga, barojas ar gliemenēm (galvenokārt Macoma baltica), tārpiem, vēžveidīgajiem. Aktīva naktī. Sasniedz 12 gadu vecumu.
Vairošanās. Dzimumgatavību sasniedz trīs, četru gadu vecumā. Izdala divas rases: jūru ieplakās nārstojošās un piekrastē nārstojošās plekstes. Ieplakās nārsto martā-jūnijā (Gotlandes ieplakā 80-120 m dziļumā) ūdens sāļumā ap 10ä un lielākā un ūdens piesātinājumā ar skābekli lielākā par 1ml/l. Auglība līdz 2 milj. ikru. Ikri pelaģiski. Piekrastē nārsto 20-30 m dziļumā ūdens sāļumā 5-7ä. Auglība ir lielāka nekā ieplakās nārstojošajām, bet ikri sīkāki. Ikri brīvi peldoši uz grunts. Piekrastes nārsta galvenās vietas ir pie Ālandu arhipelāga, Zviedrijas austrumu piekrastē, pie Igauņu salām un Oderbankā. Abām rasēm kāpuri pelaģiski. 7-10 mm gari kāpuri pirms metamorfozes pāriet uz bentisku dzīvi. Mazuļi vasarā un rudens sākumā uzturas piekrastē no dažu centimetru līdz dažu metru dziļumam. Plekste var veidot hibrīdus ar jūras zeltpleksti.
Izplatība. Baltijas jūrā veido 15 lokālas populācijas. Masveidīga, izņemot dziļūdens ieplakas (>150 m), Botnijas līča ziemeļu, Somu līča austrumu un Rīgas līča dienvidu daļas, kur samērā reti.
Izmantošana. Vērtīga zivs. Zvejo ar traļiem un stāvvadiem. Kopējā nozveja Baltijā 80. gados ap 10-11 tūkst. t gadā (maksimālā 1975. g. - 17 tūkst. t). Latvijas ūdeņos nozvejo ap 500 t gadā. Lomos parasti ir 20-25 cm garas un 0,2-0,7 kg smagas zivis.
Morfoloģija. D 51-60, A 36-42, P 7-14, V 4-7, vt. 35-37, sp.br. 11-18
Izmērs. L-55 cm, W-3,4 kg (Somijas piekraste, rekords). Parasti L nepārsniedz 45 cm.
Atšķirīgās pazīmes. Mazu un asu kaulu pauguriņu rindas gar muguras spuras un anālās spuras pamatnēm un gar sānu līniju (skat. pārējās plekstu dzimtas zivis).
Bioloģija. Bentiska zivs ar plašu toleranci pret sāļumu, pārsvarā uzturas jūrā, taču ienāk arī upju grīvās un lejtecēs. Vasarā dzīvo piekrastē 1-20 m dziļumā, ziemo - 50-70 m dziļumā. Migrācijas nelielas - pavasarī pirms nārsta jūras virzienā, vasaras sākumā pēc nārsta - krasta virzienā. Bentofāga, barojas ar gliemenēm (galvenokārt Macoma baltica), tārpiem, vēžveidīgajiem. Aktīva naktī. Sasniedz 12 gadu vecumu.
Vairošanās. Dzimumgatavību sasniedz trīs, četru gadu vecumā. Izdala divas rases: jūru ieplakās nārstojošās un piekrastē nārstojošās plekstes. Ieplakās nārsto martā-jūnijā (Gotlandes ieplakā 80-120 m dziļumā) ūdens sāļumā ap 10ä un lielākā un ūdens piesātinājumā ar skābekli lielākā par 1ml/l. Auglība līdz 2 milj. ikru. Ikri pelaģiski. Piekrastē nārsto 20-30 m dziļumā ūdens sāļumā 5-7ä. Auglība ir lielāka nekā ieplakās nārstojošajām, bet ikri sīkāki. Ikri brīvi peldoši uz grunts. Piekrastes nārsta galvenās vietas ir pie Ālandu arhipelāga, Zviedrijas austrumu piekrastē, pie Igauņu salām un Oderbankā. Abām rasēm kāpuri pelaģiski. 7-10 mm gari kāpuri pirms metamorfozes pāriet uz bentisku dzīvi. Mazuļi vasarā un rudens sākumā uzturas piekrastē no dažu centimetru līdz dažu metru dziļumam. Plekste var veidot hibrīdus ar jūras zeltpleksti.
Izplatība. Baltijas jūrā veido 15 lokālas populācijas. Masveidīga, izņemot dziļūdens ieplakas (>150 m), Botnijas līča ziemeļu, Somu līča austrumu un Rīgas līča dienvidu daļas, kur samērā reti.
Izmantošana. Vērtīga zivs. Zvejo ar traļiem un stāvvadiem. Kopējā nozveja Baltijā 80. gados ap 10-11 tūkst. t gadā (maksimālā 1975. g. - 17 tūkst. t). Latvijas ūdeņos nozvejo ap 500 t gadā. Lomos parasti ir 20-25 cm garas un 0,2-0,7 kg smagas zivis.
12.februāris 2008, 17:34 | links
