Kā jau no rīta nopukstēju, ka zb vazāties gar Ventu ar "lauzni mugurā", aizbraucu savās zivīs, tb. - forelēs.
Kolēģis pieripinās pie mājas ap 10.30., diena pamazām iesilst...būs. Gāžam, aizgāžam, satiekam vēl vienu copmani, ies ar mušu, kolēģis arī tikai mušas piekritējs, sākās saruna par kātiem, auklām, mušām u.tt., nervozs trinos- uz upi gribu, ibio :), šie nolemj iet abi kopā, es pa sev zināmām takām uz leju, lai pēc tam pret straumi uz augšu... Cilpoju, jeee- mežs, klusums, brieži, māllēpes (uz mirkli apstājos, safočēju, skaisti)...klāt arī pazīstamais līkums, aaaaaiiiiziet :))
Ūdens kādi 20cm virs vasaras līmeņa, mērens duļķitis, bet ši upe vienmēr ir ar duļķi, heisā-hopsā, metiens seko metienam un pēc noietiem 100m IR !!! Iiiihhaaa :), foreļu paps 37cm rumpī (biju iepriekš jau nolēmis šodien vienu jemt), pa pauri... Nu ko mazais plāns izpildīts, jāpiepilda lielais -nezināmais.
Upe pēc ziemas iztīrīta kapitāli, kur pagājušogad bija dūksts, tagad smuki akmentiņi. Piesakās pāris juniori, bet pēc līkuma atkal- hlabisj, sēž, šļakatas pa gaisu, forele tādā pat rumpī, kā iepriekšējā ir kapitulējusi, pāris foto, uzmanīgi atkabinu...atā :)).
Nākamais līkums, metiens, IR, praktiski uzreiz pamatīga svece, bet pār pa palielu zaru un paliek karājoties zarā (pretējā krastā), tā ka pusgalva no ūdens ārā, iet kā propelers, domāju tak nomierinies, klāt netieku, aukla kaut kur aizķērusies un arī nekust...skats visai dīvains. Nolieku, nostiprinu spini, jāmēģina tikt klāt, dziļš- ar gumijniekiem netieku, eju meklēju seklāku vietu, esmu jau klāt, shit- āķis žaunās, asiņu jūra, nokabinu, mēģinu reanimēt- beztolks :(, žēl. Nu neko būs divas. Šī 38cm.
Pēc mirkļa atkal roka sajūt šo neaprakstāmo mirkli, kad forele ir paņēmusi...oho-ho, šis ir jau rupjāks, augšā nenāk, bet spītīgi cenšas tikt atpakaļ savā pacerē...paps ap 45cm, viens žuburis augšžoklī, buča un ātā..audzē riekstus, rudenī noderēs :)). Pēc laika amnestēju vēl vienu ap 35cm, pāris juniori arī piesakās. Jeeee zivju Dievs ir atmaksājis pilnībā par visām n-tajām Ventas bezrezultāta darba stundām :))
Satieku kolēģi, šim uz mušu nav tik spīdoši. Sapīpējam, paiešu vēl uz augšu. Plkst jau 16. Vietas fantastiskas, bet klusums. Un tomēr piemetot pie pretējā krasta alkšna saknēm forele virs 40cm neiztur un ir galā. Krasts stāvs, apkārt krūmi, pievelku pie krasta, kūleņo, lejā netieku, dauzīt pret krastu un mēģināt uzstīvēt augšā nav prātīgi, OK palaižu vaļā auklu, pievelku vēl sēž, mēģinājums nr.2, palaižu vaļīgi auklu, plunkšķis ar asti un prom ir :)).
Vakarpusē sāk tāda kā dūmaka parādīties, pat juniori tik skrien pakaļ un dauza pa vizuli, viss- emociju pietiek :))
Karoče- za ribalku, za nostojašuju ribalku :))))
25.aprīlis 2010, 22:22 |
links