Makšķerēšana jūrā

To Roluks

Lūdzu nedaudz sīkāk par jūras tārpiem (kur, ar ko ? ) Paldies.
12.februāris 2008, 20:41 | links
 
Lasi....Apraksts. Ķermenis plakans ar mazu galvu. Acis atrodas labajā pusē vai arī kreisajā pusē (dažos rajonos līdz trešdaļai no kopējā populācijas īpatņu skaita). Gar muguras spuras un anālās spuras malām ir sīku un asu kaulu pauguriņu rindas. Ar līdzīgiem pauguriņiem klāta arī sānu līnija. Zvīņas cikloīdas. Ķermenis acu pusē raupjš. Krāsa mainīga, stipri atkarīga no apkārtējās vides krāsas. Parasti plekstei acu puse brūngana ar sārtiem plankumiem, aklā pusē - gaiša.

Morfoloģija. D 51-60, A 36-42, P 7-14, V 4-7, vt. 35-37, sp.br. 11-18

Izmērs. L-55 cm, W-3,4 kg (Somijas piekraste, rekords). Parasti L nepārsniedz 45 cm.

Atšķirīgās pazīmes. Mazu un asu kaulu pauguriņu rindas gar muguras spuras un anālās spuras pamatnēm un gar sānu līniju (skat. pārējās plekstu dzimtas zivis).

Bioloģija. Bentiska zivs ar plašu toleranci pret sāļumu, pārsvarā uzturas jūrā, taču ienāk arī upju grīvās un lejtecēs. Vasarā dzīvo piekrastē 1-20 m dziļumā, ziemo - 50-70 m dziļumā. Migrācijas nelielas - pavasarī pirms nārsta jūras virzienā, vasaras sākumā pēc nārsta - krasta virzienā. Bentofāga, barojas ar gliemenēm (galvenokārt Macoma baltica), tārpiem, vēžveidīgajiem. Aktīva naktī. Sasniedz 12 gadu vecumu.

Vairošanās. Dzimumgatavību sasniedz trīs, četru gadu vecumā. Izdala divas rases: jūru ieplakās nārstojošās un piekrastē nārstojošās plekstes. Ieplakās nārsto martā-jūnijā (Gotlandes ieplakā 80-120 m dziļumā) ūdens sāļumā ap 10ä un lielākā un ūdens piesātinājumā ar skābekli lielākā par 1ml/l. Auglība līdz 2 milj. ikru. Ikri pelaģiski. Piekrastē nārsto 20-30 m dziļumā ūdens sāļumā 5-7ä. Auglība ir lielāka nekā ieplakās nārstojošajām, bet ikri sīkāki. Ikri brīvi peldoši uz grunts. Piekrastes nārsta galvenās vietas ir pie Ālandu arhipelāga, Zviedrijas austrumu piekrastē, pie Igauņu salām un Oderbankā. Abām rasēm kāpuri pelaģiski. 7-10 mm gari kāpuri pirms metamorfozes pāriet uz bentisku dzīvi. Mazuļi vasarā un rudens sākumā uzturas piekrastē no dažu centimetru līdz dažu metru dziļumam. Plekste var veidot hibrīdus ar jūras zeltpleksti.

Izplatība. Baltijas jūrā veido 15 lokālas populācijas. Masveidīga, izņemot dziļūdens ieplakas (>150 m), Botnijas līča ziemeļu, Somu līča austrumu un Rīgas līča dienvidu daļas, kur samērā reti.

Izmantošana. Vērtīga zivs. Zvejo ar traļiem un stāvvadiem. Kopējā nozveja Baltijā 80. gados ap 10-11 tūkst. t gadā (maksimālā 1975. g. - 17 tūkst. t). Latvijas ūdeņos nozvejo ap 500 t gadā. Lomos parasti ir 20-25 cm garas un 0,2-0,7 kg smagas zivis.
12.februāris 2008, 17:34 | links
 
Jā, uz jūras tārpiem ļoti labi ir !
12.februāris 2008, 17:03 | links
 
Neesmu mērijis cik talu 30-100m , tas atkarīgs no piekrastes reljefa , ja tu metīsi no visa spēka un visu laiku metīsi uz sēkli , tad jēga maza un ne jau visur tie zuši tā nāk ! Makšķerē uz visa veida sliekām , garnelēm , aknu gabaliņiem utt. Liepajā pie viena mola ir mazas vietējās garneles uz tām labi ņem !
12.februāris 2008, 16:58 | links
 
cik talu apm. zushi ir no krasta pec ta rietumu veja un uz ko tu vinus cope
12.februāris 2008, 16:50 | links
 
Ir bijis ,kad butes ar rokām lasīju pēc vēja maijā.
12.februāris 2008, 16:46 | links
 
JŪRĀ...
12.februāris 2008, 16:32 | links
 
tu doma jura vai ezera uz tiem zusiem
12.februāris 2008, 16:14 | links
 
Vasarā karstā laikā pēc Rietuma pūtiena uz zušiem vari mēgināt ....
12.februāris 2008, 14:54 | links
 
Nav butes vispār vasarā pie krasta , aptuveni līdz Jāņiem cope ir , pēc tam līdz oktobrim ( aptuveni) nekā nav ! Un bezvēja laika uz copi nav ko cerēt , mešana atkarīga no sēkļiem un dziļuma utt. Pa nakti nāk tuvāk krastam utt.
12.februāris 2008, 14:33 | links
 
nu karoc cik talu apm. jamet lai kautko vasara jura dabutu
12.februāris 2008, 14:29 | links
 
cik talu apmera butes ir no krasta vasara skaidra laika bezveja
un cik talu tas ir vasara kad ir apmacies un vejins
12.februāris 2008, 14:29 | links
 
Par to zivju iešanu , tas jau tā nosacīti ir , viņi jau tur apakšā kā melns mākonis ir !
12.februāris 2008, 12:32 | links
 
Nē nu svins jau atsvaram vajadzīgs ir ...
12.februāris 2008, 12:29 | links
 
Tad jāmet āķi vien bez svina
12.februāris 2008, 11:21 | links
 
Vakar vispār sprīdi zem ūdens virsmas gāja.
12.februāris 2008, 08:27 | links
 
Viņš gan vairāk koksu izmanto , alkšņus ļoti reti, bet nekas , kad nokūpina tad zivis visās varavīksnes krāsās mirgo ....
12.februāris 2008, 07:03 | links
 
Nē , man pie metalurga skursteņa vairāk patīk ...........
12.februāris 2008, 06:51 | links
 
Žāve savas raudas,tikai ar alkšņiem.
11.februāris 2008, 23:45 | links
 
Breks . Nu jā , es jau radus pabaroju , iesālīju divus grāpjus , vajadzēs izžāvēt .
11.februāris 2008, 21:53 | links
 

Pievieno savu atbildi

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu atbildi!
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager