Lai man nebāztu degunā, ka es nemakšķerēju un neko nevaru noķert... pastāstīšu stāstu.
Piecēlos ap 4 no rīta. Tomēr vakarā biju noslinkojis, tādēļ no Rīgas izbraucu ap plkst.5 (nācās šo to pārkrāmēt). Uz vietas biju tikai ap plkst.6. Izvilku vienīgo paciņu bruda Lielo breksi, sajaucu ar parasto breksi un uzlēju atšķaidītu melasi. Pēc tam apstaigāju tuvējo pļaviņu un atradu vienīgo kurmja cēlumu. Izsijāju dažas saujas zemes un visu rūpīgi samaisīju. Pēc tam devos pie upes. Krasts nedaudz pamainījies palos, tādēļ ļoti rūpīgi vairākas reizes nopludināju pa straumes malu. Apakšā neliela sīka zālīte. Tas neskādē. Tuvāk krastam ķērās vairāk, tādēļ paliku virs tiem atsevišķiem zāles kušķīšiem, laižot āķi ar ēsmu tieši tiem pāri, tā lai nedaudz pieturot pludu, āķis paceļas virs zālītes. Tikmēr barība bija baisi piebriedusi un dabūju to atkal mitrināt. Piebēru mazliet baltos un nedaudz motiļu. uztaisīju 6 apelsīnu un aiziet jūriņā.
Pirmo uzliku jau pērn sieto 0,1 pavadu. Zinot, ka šajā vietā vimbas reizēm mēdz būt, jau laikus saridāju uztveramo. Iemetu, un pirmais laidiens. Tālu aiz barības galda pluds ar palēcienu ienirst. Piecērtu... kaut kas sīks... izvelku... plicēns. Saridāju zivju uzglabājamo un iemetu plici tur. Otrais laidiens. Pluds vienreiz pietupstās un nogrimst. Piecērtu... pluds paliek zem ūdens un kātā jūtu ka ir liela zivs. Zinot, kāda ir pavada... neforsēju... zivs iegriežas pret straumi un nostājas. Vienkārši turu. 7 metrīgā bolonēze ripā. Zivs lēnām padod uz augšu un tad ar strauju rāvienu atgūst 2 reiz vairāk auklas. Nekas... lai skrien... lai danco... dēļ tā taču mēs tikai dzīvojam... dēļ šīs neaprakstāmās sajūtas.... Pamazām, pamazām... vimba jau sāk spīdināt baltos sānus... bet nekādi negrib parādīt savu daiļo vaigu. Vēl pāris reizes apgriežas pie pašas ūdens virsmas un noskrien lejā atrādīties savējiem...taču tas arī viss. Lēnītēm tā uzpeld augšā, parāda savu kumpo degunteli, ierij gaisu un ... lēnām brauc arvien tuvāk ķeselei.... un ... jap... rokā ir... šogad lielākā... vēlāk pamērīju, pasvēru - akurāt 40 cm un nedaudz pār 600 gramiem. varētu jau arī turpināt... taču tālāk jau vairs nebija tik raiti - nezinu, kas viņām šodien nepatika, bet tik daudz aizlaistas copes vēl nebiju piedzīvojis. Norāvās kādas 5 vimbas un vēl vairāk raudas. Nomainīju āķi... uzsēju jauniegādāto ovner produkciju... un pamazām, pamazām... sapratu, ka pēc copes nevajag uzraiz piecirst, bet uztaisīt 2 sekunžu pauzīti... tad nu process aizgāja raiti. apmēram 4 stundās kādas 11 vai 12 vimbas un dažas smukas raudas.
Viss jau nebūtu nekas... taču pār pretējo upes krastu lēnām, bet pamatīgi nāca zilganmelna mākoņa mala... nomācās strauji un pamatīgi... tad atvērās debesu slūžas un es jau sēdēju un meditēju klausoties kā aukstas lāses sit man pa cepuri... tā tas turpinājās pietiekami ilgi, lai sajustu aukstu slapjumu pie pēcpuses un ap ceļgaliem... Mašīna tālu... lietusmētelis bagažniekā:DDD forši. Tomēr izturēju. Pārlaidis divas riktīgas aukstās dušas, sagaidīju gaišo pamali neiemucis krūmos. Vējelis zēģelēja pa upi kā sprauns kumeļš. Domāju... nekas... gan izkaltīšu. Taču ... saule paņēma savu - copes kļuva arvien retākas. Arvien biežāk uz barības parādījās vīķes... un, sagaidījis pār pretējā krasta koku galiem ceļamies kārtējo melno padebesi... tinu makšķeres un muku prom.... Tas nu īsumā viss... vēl tikai piebildīšu, ka knapi noturējos, lai nepiebiedētu trieku vienam buķelim, kas izdomāja metrus 30 no manis līst pāri braslam. Izlīdis manā krastā, tas ilgi tirināja slapjo ļipu un nelikās traucēties... Tad... laikam sajutis, ka vējš nejauki iepūš slapjajā pēcpusē... tomēr ielīda krūmos... un ļāva man turpināt patīkamāku nodarbi, nekā skatīties uz slapju āzīti.
Man jau šķkita, ka cope ir izdevusies. Šķkita, ka paraizi sataisīju barību, pareizi sametu... nesapratu gan kādēļ tik daudz aizgāja... bet nākamreiz gan jau sapratīšu :DDD
Ne asakas un saudzējiet dabu!
P.S. Lielāko vimbu un lielāko raudu ieliku galerijā. Diemžēl mājas bilde. Un labi vien bija, ka fotoaparātu uz upmalu nepaņēmu... citādi tas tagad stāvētu uz palodzes saulītē un mēģinātu izžāvēt savu salijušo saturu.
2.maijs 2010, 17:24 |
links 
