Piektdien vakarā aizgāju uz laivas garāžu padarbojos un kaut ko paremontēju vismaz tik daudz, lai kādu laiku varētu braukt! Sestdien no rīta piecēlos un laidos uz Ķīšezera pusi, kā parasti saķēru mailīti un devos dziļāk ezerā. Laiciņš bija super, domāju arī tāpēc laivas ezerā bija daudz, bet visi zīmīgi žestikulē, ka cops nav! Nu neko, aizbraucu apsēdos uz enkura un ielidināju pludiņus uz dzīvo....pasēdēju, kādu pusstundiņu, un viens pludiņš sāk taisīt to tik sen aizmirsto danci un tad strauji pazūd - sirds dauzās un adrenalīns kūsā, bet tad pludiņš atkal parādās un tikai tā lēni, lēni slīd projām...sapratu, ka tā nav līdaka, bet gan ašuks - piecirtu un jā tā arī ir, tāds 400 gramīgs nīkulītis. Novazājos vēl pāris stundas, bet baigais klusums, vēl viena ašuka copīte bija, bet tas arī viss....atpakaļ ceļā aizskrēju pa Daugavu pavazāties, bet tur vairs pat zandartiņi necopēja, nu ko, ar pacilātu sajūtu devos mājās, un jutos gandarīts, ka praktiski nekas neaizgāja greizi :)
Ne asakas!
10.maijs 2010, 09:06 |
links