Šodienas cope. Pie ūdens tiku ap 10iem, silts, sauļuks spoši spīd, pa pamali cerīgs lietus mākonis vazājas. Līmenis, kā jau Akmens zināja teikt klausulē, kādi 40cm virs normas, bet pietiekoši dzidrs, lai viestu cerību. Kāru galā superslepenu bleķi un sāku. Vispār pavasarī ir forši, ka upmalas veģetācija vēl ir atmodas stadijā un var eleganti pārvietoties, nebaidoties iežauties bebra (nejaukt ar Bebru!) alā. Turpinājums nasing spešl. Precīzāk, nasing. Kopā divas copes. Pirmais gadījās knēvelis, bik lielāks par 3. numura bleķi. Likās, ka tas bija viņa pirmais mēģinājums noķert kaut ko kustošu. Tad saimniekvietā palaidu dzelzi dziļāk, tas ieķērās un nācās līst ūdenī tam pakaļ. Norāvu. Uzliku indīgu krāsu salikuma voblu (Guntarskl, paldies par dāvanu!) un turpat uzmetu vēlreiz. Vietā, kur pirms tam biju mīcījies, ar negantu niknumu voblerim uzgāzās čēmdivnieks, resns, ar superīgu spilgtu punktojumu. Mierā nelikās ilgi, dēļ kā reanimācijas procedūra ieilga. Bet prom peldot istījās tā neko. Uzpīpēju, vēl minūtes 15 pamētāju un braucu mā.
:))
14.maijs 2010, 18:00 |
links