Nu beidzot es arī izrāvos sestdien uz foreļu copi. Pie ūdens nokļuvu ap 06:00, pirmais pārsteigums bija 2 forelētāji, kas ieņēmuši manu iecerēto maršruta virzienu, a upe tik maza, ka 3 purni nu noteikti nevar kopā brist. Ko iesākt, esmu mērojis n kilometrus, lai tā aplauztos? Saku, nu ko, iesim 3-jatā :). Ok, esmu atbraucis copēt, un tā kā man to patīk darīt vienam, sēžos afto un pabraucu uz augšu. Upe Kurzemē, nezināma, maza, 2-3m plata. Pirmās 30 minūtes paiet, lai piešautu roku iemetienam. Un jau nākamajā līkumā, saules apspīdētā bedrē uzsēžas forelēns ap 25 cm. Nākamie pāris iemetieni tajā pat bedrē, opā, atkal sēž k-kas, bet jau lielāks, pēc uzvedības nav forele, nav līdaka, nav asaris, hm, velku un domāju. Pievilku, skatos tur tāda aptuveni 40 cm alata (pirmā manas karjeras laikā) nu smuka zivs, kāda bura, kāds augums, smuki sarkani punkti uz buras. Nepaspēju iemūžināt, aizbēga, kamēr meklēju telefonu. Un kā izrādījās aiznesa līdzi āķi no 3 nr Moscas, varu piebilst, ka tas ir viens no Moscas mīnusiem, ja trāpi pa kādu akmeni vai koku, tad serde uzlien uz augšu un āķis var atkabināties. Uzkabināju āķi no Moscas nr 4 un turpināju medīt. Jāsaka godīgi, zivju upē daudz, foreles, alatas, katrā dziļākā vietā bija izlūkdienests, bakstīšana, bet tā kā āķis liels, mazie netika mocīti. Super cope, manīju stirnēnu, kas riedams aizlēca no upes, bija arī slīkonis, izskatījās pēc stirnas. Pa kādam oda kodienam uzacī un jau pusdienlaiks. Un te joki beidzās, esmu pie smuka, dziļa līkuma ar sakritušiem kokiem. Pirmais metiens bedrē, tumša ēna izlec no bedres, uzsit un aizbēg atpakaļ, metu vēlreiz atkal izskrien uzsit un iebēg kokos, izmērs aptuveni 35 cm, labi, negribi nevajag, nākamreiz. Pēc 2 metriem identiska vieta, iemetu, nepaspēja bleķis nogrimt, kā tika apēsts, te jau izmērs biku lielāks, cīņa ātri beidzās, zivs krastā, 38 cm. Nu super, cope izdevusies, vēl pagāju kādu stundu, manīju mazu forelēna līķīti, un te arī jau pirmās pēdas krastā manīju, noteikti bija āķus saēdusies. Bija vēl 1 smuks, agresīvs mērs, kas palīdzēja sev un atkabinājās pie krasta, nav jau žēl. Ap 13:00 nolēmu, ka pietiks. Jau braucot atpakaļ satiku tos pašus vīrus, tiem ar esot pa 1 mēram un neskaitāmi daudz mazo bijis. Visiem cope izdevusies, visi happy. Vot tā man gāja sestdien.
25.maijs 2010, 11:10 |
links