Sveiki, kungi! Nu re - pats jau vairāk kā 20 gadus diezgan aktīvi ņemos ar foreļu spiningošanu (no pusaudža gadiem - tēvs jau padomju laikos aizrāvās ar alatu mušošanu, bet mani tomēr vairāk spinings aizrāva), bet, tā kā pa internetu īpaši nedzīvojos, šo forumu tikai pavisam nesen pamanīju. Tā kā sarunas ir interesantas, nolēmu arī piereģistrēties. Palasot vecākas diskusijas, atradu dažas interesantas lietas.
Pirmā - par konspirāciju attiecībā uz copes vietu apspriešanu, baidoties no maliķiem. Novērtējot savu pietiekoši labo fizisko formu, savulaik nokārtoju sabiedriskā inspektora eksāmenu, un laiku pa laikam pie upītas izdodas noķert un pārmācīt (protokolus gan neformēju - ir iedarbīgāki audzināšans līdzekļi) kādu sūdabrāli. Tad nu droši varu teikt, ka maliķiem ir daudz daudz labāka informācija par zivīgajām vietām kā godīgiem makšķerniekiem. Ja es visu dienu nostaigāju gar upīti pa tukšo, tad tāpat neuzzinu kas pie vainas - nemācēšana, zivju neesamība vai vienkārši necopes diena. Bet maliķis atnākot ar "pelikānu" pie upes, pēc 10 minūtēm perfekti redz kas ar zivīm. Tā ka patiesībā ir otrādi - maliķiem ir no mums jāslēpj kur un kas, lai mēs pa tām vietām agresīvā noskaņojumā nevazātos :) Protams, katram ir zināma sava mazā čuriņa, kurā ir 2 - 3 bedres, no kurām reizi vai divas gadā var paņemt pa skaistai forelei, un par šīm vietām ir jāsatraucas. Bet paniski uztraukties par tādām pupulārām upēm kā Amata, Brasla, Līgatne, Vitrupe, Pēterupe, Aģe, Svētupe, Iģe utt. utt. (es, kā redzams, vairāk pa to Vidzemi) ir galīgi muļķīgi. Tieši otrādi - tā kā šādas upes no foreļu resutsu atjaunošanās viedokļa ir ļoti svarīgas, ir labāk ja gar tām staigā vairāk labu makšķernieku (kaut vai iesācēji), kuri arī būtiski atbaida elektriķus.
Otrs - par zivju resursiem. Vaidēšana par to cik slikti, manuprāt ir nevietā. Pirmkārt, maliķu rindas ir krietni papluinītas (lai atceramies gadījumu Pēterupē ar letālām sekām :))), arī kauslīgi sabiedriskie inspektori rada zināmu respektu. Otrkārt, ūdeņu kvalitāte dēļ rūpniecības un lauksaimniecības sabrukuma ir ievērojami uzlabojusies. Treškārt, tā kā kaut netiešā veidā, bet esmu saistīts ar zivju mazuļu audzēšanu un pavairošanu, ar prieku redzu, cik daudz katru gadu no nemākulīgi uzturētiem mākslīgiem ūdeņiem mazajās upītēs un tālāk lielākās nonāk gan strauta gan varavīksnes foreļu mazuļi. Daudzi turīgi cilvēki taisa augstas caurteces dīķus, kuros audzē foreles, bet piemirst par meniķu vai aizsargsprostu pienācīgu nodrošināšanu pret foreles trako vēlmi rudenī doties uz berzi :) Katrā ziņā - upēs šobrīd mazo forelīšu ir ļoti daudz un alatiņu vēl vairāk.
Tādas nu manas pārdomas. Gan jau tuvākajā laikā ziņošu arī par copes rezultātiem!
28.maijs 2010, 11:11 |
links