Pie upītes esmu ap pussešiem, dzidrība laba, prasās nedaudz lielāks līmenis, bet visumā ir pat ļoti OK. Posms sākas ar ļoti labu saimniekvietu, pirmais metiens, uzsitiens, bet neredzu kas. Trešajā metienā uzsēžas satelīts, nav labi, nav labi- nodomāju. Vēl viens tāds pats šajā vietā dabū pa zobiem. Turpinājumā visās cerīgajās vietās tikai juniori 20cm garumā. No vienas puses forši- zivtiņas ir, bet no otras, ko tie dara vietās, kur ir jābūt kārtīgām forelēm. No vienas vietas pat trīs izvilku.
Un tā esmu nonācis līdz vietai kur no neliela brasliņa straume ieiet smukā dziļumā, kam pārkārušies pāri ievu zari, tādejādi perfekti noēnojot vietu un papildus vēl baļķis, kas paralēli upei no sekluma aiziet uz tumšo dzelmi. Nostājos, piešauju aci, piefiksēju zemos ievu zarus un metu- vizulis pa ideālu trajektoriju, nepieskaroties nevienam zaram, 20cm augstumā no ūdens virsmas, aizsteidz uz 15m tālo, noskatīto punktu. Perfekti !!! Neliels plunkšķis, aizcērtas spoles lociņš, velku.......un......nekā, pilnīgi nekā :D !!! Tikai mani uzticamie pavadoņi- odi, turpināja dziedāt man slavas dziesmas : cik es kruts un labs, iespējams, pat garšīgs. Vienīgi repertuārs šamajiem tāds pašvaks, ātri apnīk, pārāk vienmuļš :).
Tā arī beidzu šī vakara pastaigu neieraugot nevienu normālu rumpi, nē vienu tomēr redzēju- briežu bulli ar pamatīgiem ragiem. Šis nenojauzdams par manu klātbūtni bija izdomājis šķērsot upi vietā, kur uz nogāzta upes malā koka, biju nolēmis piesēst un uzvilkt dūmu. Vējš dūmus pūš uz otru krastu, sēžu ar seju pret upi un pārdomāju dzīvi :), te pēkšņi, aiz muguras, dzirdu, ka kāds, zāli čaukstinot un mazos zariņus zem kājām laužot, tuvojas. Pagriežu galvu un sastingstu, pēc mirkļa, 1,5m virs manis parādās ruds mūlis...vau...krasavčiks. Bullis apstājas, iepleš nāsis, ievelk gaisu, bet vienalga nesaprot, kas nav pareizi :). Kādas 10s viens uz otru blenžam, līdz šis laikam saprot, ka tāds celms te iepriekš nav bijis un galopā aizjož no kurienes nācis.
Cope ir super forša !!!
Āķi siekstā !!!
6.jūnijs 2010, 23:24 |
links