Vakarā uzspīdēja saulīte, palika siltāks, muguras smadzenes teica- būs kļovs. Uzzvanīju senam paziņam, tādam, kas 3x gadā uz copi aizbrauc :), nu dikti (pēc vairāk kā 3 gadiem) šim uz foreļcopi sagribējies :) Šis vēl kaut ko pa telefonu vāvuļo, ka neesot vizuļu un vēl visāds bla-bla-bla, saku- beidz dirsties, būs.
Aizbraucam, H2O labs. Lido retas viendienes, bet praktiski uzreiz nākamajā līkumā divi plunkšķi, vieta diezgan pielūžņota, koļegam naf drosmes tādā mest vizuli, labi apstrādāšu pats, bet nekā. Toties redzu vēl vienu plunkšķi nākamajā līkumā, zem egles saknēm. Saku, ka palikšu tepat vēl apšāncēt, šis lai iet apstrādā, uzmet pie egles saknēm. Metru pa metram nomētāju cerīgu paceri, bet klusums, kad pēkšņi sadzirdu raksturīgu plunkšķi, ko rada uzķērušās zivs radītās šļakatas un tajā pat laikā neviltoto sajūsmas kliedzienu- IRRRRR !!!!! Jau pēc iepriekšējā plunkšķa redzēju, ka zivs nav maza un tagad skatoties uz šļakatām, kas iet pa gaisu, saprotu, ka neesmu kļūdījies :). Smuka ap 40cm forele. Kolēģim smaids līdz ausīm, rociņas trīc, kājas pašas kankānu lec :))), vienvārdsakot- neviltots emociju viesulis. Pašam paliek tik forši ap dūšu :))
Puisim lielākā forele mūžā, šis man prasa- ko darīsim, laidīsim vaļā? Nepalaidām, pēc manas ierosmes, saku- vecīt, vienreiz pa trijiem gadiem vajag arī kādu maizīti noēst un ģimene būs priecīga :).
Ejam tālāk. Tālāk vairs nebija interesanti, jo ķērās tikai man : divas robežās no 30-35cm, divas ap 40cm un vēl n-tie pionieri 25cm robežās.
Bilžu nav un domāju, ka šogad arī nebūs :), zināmu apsvērumu dēļ. Toties sanāca daži smuki video, tomēr forši, kad operators līdz :DD, gan ar mobilo tel., bet kamēr nezūmēja klāt izskatījās tīri labi :)
Vēl uz upi ejot, sanāk iet garām meža lauciņam, kolēģim, kā jau medniekam acs uztrenēta, šis man uzšauj pa plecu un ar roku rāda virzienu, skatos jā – briežu govs ganās kādu 80m attālumā. Par cik pašam medības arī nav svešas (nu jau gadus 10 nevienu neesmu nošāvis), sākam klusi diskutēt- vai ar gludo šo varēto nolikt, vai nē. Briedene tajā pat laikā pilnīgi neko nenojauzdama mierīgi gremo. Vējš it kā nāk no mūsu puses, pie tam abi vēl pīpējam un esam pilnīgā nesaprašanā, kāpēc briedene nav vēl aizskrējusi. Sākam pētīt vēju un mūsu dūmus, izrādās, ka vējš ar tādām kā brīzēm griežas un sanāk, ka mūsu „smakas” aiznes briedenai garām un tad uz viņu, bet jau no citas puses :). Šī laiku pa laikam paceļ galvu, kaut ko ošņā, pēta , bet pilnīgi citā virzienā un nāk mums tuvāk, pilnīgs cirks :). Tā viņa pienāca līdz 25-30m. Kolēģis uzsauc- Eu jaunkundz, vai tad kauns nemaz nav. Šī apstulbst un atkal skatās pilnīgi citur, paskatās un sāk krūmu zarus žļambāt. Nu pilnīgs vāks :DDD. Pēc pāris svilpieniem, gan ielīda krūmos, nu bet ļoti nesteidzīgi.
Brauciet pie dabas, saudzējiet to, uzvedaties klusi un baudiet šādus mirkļus :)
Āķi siekstā !
14.jūnijs 2010, 09:19 |
links