Šorīt modinātājs džinkstēja 03:30, ārā dūmakains un tumšs. Fiks' satais barīb'(vimb+zem 1:1), dod pa feder uz to Vent'. Pa ceļam Staķika kafija, pie upes ap 04:00, sabaroju, iemetu pludu bet to neredz! - tāda migla ka vietā kur jābūt vimbai pluds ir miglā tīts, protams ka pluda melnā antena ir palikusi mājās. Otrais iemetiens - raud', tad makšķerēju uz "čuju" - pludu īsti neredz, ik pa laikam kontrolcirtiens, vienai vimbai pa "zobiem", otrai vimbai "pa zobiem" un pirmā ārā, nemaz neredzēju kā pluds miglā nogrima. Kad parādās neliels vējelis var redzēt pludu, vēl vien vimb' ārā, upē dzīvība, šur tur izlec pa sapalam, bet man ne cop'. Jūtu ka vimb' apakšā ir bet nemāku paņemt. Līdz tikai baltie tārpi, slepeno ēsmu ar nevar atrast. Mainu mormiškas, pavadas garumu, viena vēl piesakās, bet "ņuhs" tāds ka kaut kas "naf riktīg". Paņemu barokļa bumbu, iemetu pie kājām, uz "sliekšņa" 1 m attālumā no sevis. Nepagāj ne pāris min kad pie barības pirmā vimba klāt, tad otrā, trešā... Koroč barības bumba bij apēsta 3 minūtēs, vimbas kā "suņi" aprija. Iemtu vēl barības bumbu, vimbas barojas bet "paņemt" tās pie krasta nesanāk. Barojot pluda vietu tā sāk aktivizēties(sarkana mormiška) bet ne tā kā vajadzētu būt. Pie kājām uz barojamo pienāk sapals, stabili Copeslietu konkursa vērtībā - pāri 2 kg, paēd un aiztinās. Vimbu normu pieskaldīju bet varēja būt labāk, gan jau citreiz :)
16.jūlijs 2010, 10:21 |
links