Liepājas ezers

Roli, buļļi jau sen iegājuši ezerā

Guncik
Es nezinu. Pašvaldības ir visnecaurspīdīgākās institūcijas

Galvenais ka tie ķēmi, grunduļi īpaši jūrā neiet, tur gan kāda menca galvu var nokost :)).... bet kūpināts ļoti garšīgs :)))

tad jau Urtānam rūpnieciski-pētnieciskā zveja iet no rokas, tikai biedrība jau no dibināšanas dienas nevienu atskaiti nav publicējusi nekā... klusē kā partizāns!
Bebr! Tu šo to no likumiem esi rokās turējis- ka ir ar pašvaldību dibinātu biedrību atskaitēm?

Amerikas ūdeles copmaņiem nekautrējoties jau lien mugursomās un izēd zušus :))) Ar grunduļiem jau ezerā pilni zušu murdi, laikam nomainījuši stagarus, jo tie kaut ka pazuduši, varbūt dēļ šiem jūras velniem :)) Vienīga zivs , kas nākusi klāt par labu Liepājai par šiem gadiem ir vējzivs .... Savā laikā skatījos National Geografic ka mūsu krokodillīši, sānpeldes visu Canādas eko sistemu sabojāja :)) pamācoši, tukša vieta dabā nepaliek .....

Piekrītu, ka invazīva suga tik un tā paliek invazīva...
Latvija jau pietiek tāpat- rotans, latvāņi, amerikas ūdele, jenotsuns ar visam inficētām ērcēm utt...
kaut vai tieši no šī aspekta molus nedrīkst slēgt un Urtāna vadītajai biedrībai "liepājas ezeri" būtu ar steigu jānāk ar priekšlikumiem, ka ierobežot iespēju Juras grundulim nonākt Liepājas kanālu un visbeidzot, arī ezera ekosistēmā....

strimala ir reņge :)))

Jā, nu šeit ir tāda lieta ! Kad sie parādījās, tad strimalas švaki sāka nākt no moliem, jo tie izēd ikrus viņu nārsta vietās ! Savā laikā jūrā lika speciālas konstrukcijas, lai strimala var nārstot...

Jā , ir arī pozitīvais, zivs ļoti garšīga, bet .... negribu redzēt arī ezera šos ķēmus :)) tie pārņem visus ūdeņus ! Daudzās valstīs saceļ trauksmi, ne pa jokam ! Praktiski sagrauj visu zemūdens eko sistēmu....nezinu vai līdaka uzskatīs par smeķīgu 20 cm plesoņu ar lielām žaunām, pretīga izskata :)) Tiek uzskatīts ka Baltijas jūrā šim zvēram nav dabīgo ienaidnieku un vairošanās ir nekontrolējama augsta ...

Roli!
Domā līdakām šie nesmeķēs?

Nu visā jūras grunduļu lietā vajag mēģināt saskatīt ari labo ziņu- viņi ķeras bez liekas kaulēšanās, ir krietni paaugušies, un ir gana garšīgi, kaut nedaudz nepierasta izskata...

Nekādīgi viņu nevar iznīdēt, pie moliem visas strimalu narsta vietas okupējuši, iet iekšā ezerā ! Jūras grundulim nav dabīgo ienaidnieku, vairošanās kolosāla...

Roli pfu pfu par ko tu tur runāji par tiem no melnās jūras baseinu no melnās jūras baseiniem.
tocna vajag kādu ieteikum kā iznīdēt viņus nu jau sērga kanāla pat breksi neļauj nokert

VVS viens uz fiideri nokera smuku zanderu uz 1 kg.
taa ari tas rudusu vietas nedabuju zinaat redzju ka no golodova dambja veci no rita ar pludinu sedeja

Malacis NG , redzu ka kādam no LV copes lokomotīvēm un lepnumiem ir vairākkārt publiski aizstāvējis vienkāršo copmaņu intereses ! Visu cieņu !

Publicēju NG vēstuli Nr.2 Liepājas Domei:

Labdien !!!!

Šī tēma nav izrunājama vienā e-pastā, jo Liepājā ir daudz ūdeņu un katrā no tiem situācija ir savādāka, lai nebūtu katru gadu jāmaina noteikumi, lai atrastu zelta vidusceļu, kad apmierināti ir gan makšķernieki (kuru Latvijā ir ap 200 000, tātad katrs 6. iedzīvotājs), gan Liepājas dome, gan osta ir lietai jāpieiet nopietni.

Ja Liepājas dome grib šo jautājumu sakārtot, tad Liepājas MN projekta jeb saistošo noteikumu izstrādei vajadzētu veltīt vienu darba dienu, uz tikšanos vajadzētu paaicināt gan makšķernieku pārstāvjus,( arī es labprāt piedalītos šādā pasākumā), gan ostas , gan pilsētas domes, gan VVD pārstāvjus, vajadzētu sagatavot vismaz A-1 formāta Liepājas karti, tad dienas gaitā, izrunājot visus par un pret katram kanālu, jūras un ezera posmam varētu nonākt pie kaut kāda kopsaucēja un loģiska risinājuma.

Ja šāda darba grupa tiktu organizēta, tad galvenais, lai tajā tiktu iekļauti cilvēki, kuri grib atrisināt šo jautājumu un kuri ir profesionāļi savā jomā, nevis cilvēki, kuriem ir tikai viens, negatīvs, viedoklis, tas attiecās gan uz makšķerniekiem, gan uz pilsētas un ostas pārstāvjiem.

Par to stūres iekārtas bojāšanos un citām iespējamajām nelaimēm, protams, ir jādomā, bet tik pat labi arī lidmašīna var nokrist un vētra koku nolauzt, neba tāpēc nelidosim vai visus kokus zāģēsim, uz ielas ļoti labi sadzīvo gan gājēji, gan mašīnas, vieni iet pa ietvi, citas brauc pa ielu, tieši tāpat vajadzētu būt arī ūdeņos, tur, kur ir visintensīvākā kuģu satiksme makšķerēšana no ledus nav pieļaujama, vai ir pieļaujama tikai noteiktā attālumā no krasta, tur, kur kuģi iebrauc reizi nedēļā vai vēl retāk makšķernieks nevienam netraucē, bet tieši otrādāk pat ir noderīgs, jo laicīgi ziņo par ūdens piesārņojumu, par maluzvejniecību (maluzvejniekiem neeksistē liegumi) un citiem likumpārkāpumiem.

Ideāla situācija, priekš vies makšķerniekiem, būtu tāda, ka iebraucot Liepājā degvielas uzpildes stacijā vai kādā citā, viegli atrodamā vietā, vari iegādāties dienas – mēneša – sezonas – gada makšķerēšanas atļauju un saņemt, vai iegādāties, mazu bukletiņu, kurā norādītas visas atļautās makšķerēšanas vietas, atļautās stāvvietas, viesnīcas u.t.t., vietējiem makšķerniekiem, kuri Liepājā ir deklarējuši savu dzīvesvietu, makšķerēšanas sezonas un gada atļaujas tirgotos ar 50% vai 70% atlaidi.

Šādā gadījumā pats galvenais būtu, lai ar savu saistošo noteikumu ieviešanu, atļauju drukāšanu un tirdzniecību nodarbotos pati pašvaldība, nevis kāda privātfirma, jo tikai tādā gadījumā būs redzami patiesie finansu rādītāji un atdeve.

Ar cieņu

Normunds Grabovskis

VVSS- man nekad nav izdevies ne ziemu ne vasuru noķert kādu zandartu ezerā :) Tik pat labi varēja tos mazuļus laist jūrā, jo efekts tāds pats , ja ne sliktāks :)) Pagājušo gadu viens gan pa ziemu zanduku zemmēra bija noķēris, bet nu tas tāds pats retums, kā vasarā no mola jūrā noķert vēdzeli :)))
Par to naudu kas jau gadiem tiek izdota zandartu laišanā, varēja pāris tonnas ar līdaku vai citu zivju mazuļu ielaišanu, kas šeit dzīvo jau gadsimtiem....
Drīz ezerā savairosies tikai viena suga-neaug liels max. 25 cm, izēd ikrus, ar lielu galvu un briesmīgi rijīgs :))-dzimtene melnās jūras baseins :)))

PAŠVALDĪBU KOMPETENCE
12. pants. Pašvaldības attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs var brīvprātīgi realizēt savas iniciatīvas ikvienā jautājumā, ja tas nav Saeimas, Ministru kabineta, ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu, tiesas vai citu pašvaldību kompetencē vai arī ja šāda darbība nav aizliegta ar likumu.

Liepājas pašvaldība daudzos jautājumos sevi uzskata par dieva vietnieku zemes virsū

45. pants. Spēkā esošie saistošie noteikumi ir saistoši jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

Dome saistošos noteikumus triju darba dienu laikā pēc to parakstīšanas rakstveidā un elektroniskā veidā nosūta atzinuma sniegšanai Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, kura ne vēlāk kā mēneša laikā no saistošo noteikumu saņemšanas izvērtē pašvaldības pieņemto saistošo noteikumu tiesiskumu un nosūta pašvaldībai attiecīgu atzinumu.

Ja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas atzinumā nav izteikti iebildumi par pieņemto saistošo noteikumu tiesiskumu vai pašvaldībai likumā noteiktajā termiņā atzinums nav nosūtīts, pašvaldība publicē pieņemtos saistošos noteikumus.

Ja saņemts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas atzinums, kurā pamatots saistošo noteikumu vai to daļas prettiesiskums, pašvaldības dome precizē saistošos noteikumus atbilstoši atzinumā norādītajam un publicē precizētos saistošos noteikumus. Ja pašvaldības dome nepiekrīt atzinumam pilnībā vai kādā tā daļā, dome savā lēmumā sniedz atbilstošu pamatojumu, kā arī publicē saistošos noteikumus. Saistošos noteikumus triju darba dienu laikā pēc to parakstīšanas rakstveidā un elektroniskā veidā nosūta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai.

Dome saistošos noteikumus publicē vietējā laikrakstā vai bezmaksas izdevumā, izliek redzamā vietā pašvaldības domes ēkā un pagasta vai pilsētas pārvaldēs.

Republikas pilsētas dome saistošos noteikumus publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija pašvaldības saistošos noteikumus publicē ministrijas mājaslapā internetā.

Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to pilna teksta publicēšanas laikrakstā, ja saistošajos noteikumos nav noteikts vēlāks spēkā stāšanās laiks.