Bišku savādaku tematu piešaušu te forumam.
Tā viss sakas ar to ka praida pārņemts un informāciju piesūcies ka ods, dīdijos pa darbu ,ka vajag ,pirmkārt ,roterus.Tā tika arī darīts, pusdienlaikā jau biju pie laipnās bodinieces un iegādajos Mepiņus, protams no tā cieta uzņēmums ar manu 5miūšu nokavēšanos:)
Rodas ideja ka vajag arī viņus izmēģināt, par mērķi tiek nolikta sava upīte ,posms kur biju agra pavasarī, bet tik vien ka vienu zemmeru redzēdams atmetu viņam ar roku, tagad secinājums kads gan biju muļķis. Neraugoties uz to ka ūdens pārsvarā upītes ir vardei knapi līdz krūtīm, parsteidza šis posms mani ar bedrēm kas bija gandrīz ik uz soļa ar dziļumu tadu ka ar kazu gumijniekiem neizbrist :), un tadas izskatotas zem kārkliem paceres, jēziņ, visas maņas sliecās uz to ka vajag būt.
Foreles ieraudziju tiko pieejot pie upes protams sprīudīšus, bet tas jau viesa cerību, pirmā pacere, atradas bērnelis uz 20cm,lai arī ka slēptos bet ja vienreiz iznāciens bija tad otreiz nepierunāt viņu atrādīties. Paseklā līkumā pirma cope un ir, sporta alatiņa, smuki atkabināta un atlaista. Ejot tālak izbaidu vairākus foreļbērnus, līdz nonāku pie iegāzta koka kas veido straumei kritumu, jaucot skābekli un rokot paceri. Notēmēju uzmetu un paradas, smuka forele, pirmais ņēmiens garām, bet ar otro jau šļakatas iet pa gaisu, un sirds gavilē, pirmais mērs šogad, sajūtas neaprakstāmas, super zivs. Copei biju atvēlējis 1,5h ta ka bija laiks jau iet atpakaļ,secinājums tikai viens, tuvākajas dienās būšu atkal tur iekšā un posmu turpināšu izpētīt.
16.augusts 2010, 23:13 |
links