:) Jā urmas... es no tevis sapratu, ka zaporožecs ir tas pats ferari - ja ieliek citu motoru, uzliek citu karkasu, pieskrūvē citus riteņus u.t.t. Fīderis ir gruntene... bet šaubām... bet nestrīdoties par jēdzieniem, kas ir parastais, kas neparastais... jo tā ir tīrā demagoģija... gruntene (parastā, neparastā, ar barotavu, bez...) ir vienkārši gruntene. Paņem grunteni klasisko - pieliec fīdera barotavu, uzliec pīto auklu, pieliec spices signalizatoru un tas būs fīderis... aleluja... jautājums tikai - kādēļ zapiņš jātaisa par ferari, ja var sēsties ferari iekšā uzreiz :DDD Jā, ar parasto spiningu, var makšķerēt kā ar fīderi... tikai tam nav jēgas... ar fīderi var makšķerēt kā ar maču, tikai tas ir tāpat kā jāt uz kazas zirga vietā, var džerkot ar utralaitu un dropšotot ar bolonēzi... tikai priekš kam?????
Nav tāda jēdziena, ar kuru varētu apzīmēt to gruntsmakšķerēšanu, ar ko cilvēki nodarbojās līdz tika ieviests fīderis. Tādēļ, ka katrs ar to nodarbojās atkarībā no savas mācēšanas un saprašanas, un atkarībā no vietas kur tika makšķerēts un kur bija izveidojušās savas tradīcijas. Manā izpratnē gruntene parastā, ir paciets spiniga kāts, monofīlā aukla, jo tajos laikos pīto nebija, slīdošā, vai stacionārā barotava - atspere, kurā iespiež iekšā samērcētu baltmaizi. Divas pavadas, āķi, uz tiem mīkla vai slieka. Signalizators iekārts auklā. Pamēģini man urmas iestāstīt, ka tu laikos, kad nebija zināms vārds fīderis, un Latvijā nebija nopērkamas gatavās barības, ar grunteni makšķerējot, lietoji tādu barību, kas ātri izjūk ūdenī un tu ar katru iemetienu no jauna piebaroji konkrēto copes vietu. Nu necopēja nekur tā... vienkārši necopēja - jā, centās mest pēc iespējas vienā vietā, bet nemērīja tik precīzi attālumu - jo tas nebija iespējams - ņevas spolei klipša nebija, un klipša nebija arī lemzai ar kuru es copēju. Zivis neiebaroja, tā kā to dara tagad, tādēļ nebija vajadzīga irstoša barība. Tur ir tā galvenā atšķirība. Un par barotavām, vari par tēvoci, kas tina drātis, neizstellēties. Tad kad mani copes biedri ķēra ar spirālēm - es ar plaķenēm locīju kantainās barotavas, lai tad kad maize nošķīst no spirāles, barotava straumē nesāk velties:))) Viena no pirmajām reizēm, kad rakstos tika minēta zivju iebarošana Latvijā, tika minēts stāstiņā - Nepabarosi, nepaēdīsi. Bet tas biija tik sarežģīti - ar speciāla auduma ieklāšanu copes vietā un tādiem kulināriem brīnumiem, ka normālam cilvēkam vienkārši mati cēlās stāvus. Pārsvarā veči izmantoja iebarošanai maizi, kā arī lopbarību, kombikormu, to izmantoja pludiņmakšķerēšanā. Iebarošanu mūsdienu izpratnē Latvijā ieviesa sportisti - Latvijas izlase, kas piedalījās vissavienības mačos. Sākotnēji barības ķīmiķoja paši, pa blatu meklējot izejvielas - bērnu barības, sausos pienu u.t.t.
Gruntsmakšķerēšanā iebarošana mūsdienu izpratnē netika izmantota vispār - tas kas tika izmantots - bija pievilināšana,nevis iebarošana. Gruntsmakšķeres barotavā, tika iemīcīts kaut kas garšīgs, pie kā pienāca zivis, nevis barība ar barotavas palīdzību tika izkaisīta salīdzinoši nelielā laukumā. Tur ir tā būtiskā atšķirība. Protams, ja tu parasto spiningu pielāgosi fīdercopei - tā būs fīderēšana... bet es nesaprotu priekš kam tas ir vajadzīgs :DDD
Un pamēģini tagad apgalvot, ka tu laikos, kad vārds fīderis Latvijā nebija zināms, makšķerēji ar gruntsmakšķeri, lietojot konteinertipa barotavu, irstošu barību, pirms sākt makšķerēt, iebaroji konkrēto vietu un izmantoji makšķeres spici par signalizatoru. Ja tu kaut ko tādu apgalvosi... es apgalvošu, ka Sebille nozaga džerku ideju, kuru es izmantoju piecu gadu vecumā, no ķīmijas kolbām taisot mākslīgos mānekļus, lejot iekšā īstās zivju asinis:DDDD
Ja tu būtu lietojis irstošās barības laikā, kad Latvijas čempionātā makšķerēšanā modernākā makšķere bija mahs, iebarošanai ūdenī meta rupmaizes ķieģelīti, bet zivis lika maisiņos, tu būtu nevis Urmass, bet Milo Kolombo un tu būtu makšķerēšanas dievs :DDDD
Viss es atkal kādu laiku šajā demagoģijā neiesaistīšos, jo tā nav konstruktīva diskkusija, bet vienkārša destrukcija:DDD
19.augusts 2010, 21:11 |
links