Vakar copē gāja labi!apciemoju Daugavu pie Krāslavas,laiks foršs,tik debesis raud.gleznainas vietas, pa kurām prieks staigāt ar lait špini.pirmie metieni atnesa ašukus, kuri saudzīgi nokabināti ūdenī,tad uz sēkļa seko līdacēnu uzbrukumi,analogiski,kā ašuki,tiek atlaistas.paiedams uz priekšu,nonācu pie strauja upes pagrieziena,pa vidu paliela sala,daudz akmeņu ārā no ūdens.šur tur mana meženītes lēkājam.apmētādams cerīgās vietas palēnām virzos lejup pa straumi.starp ūdenī noslēptiem akmeniem veidojas burbuļojoša starujtece,metu tajā, un otrajā metienā...paņem!spēcīgs speriens pa kātu,spole dzied,sirds lec ārā pa muti;)))noņemdama auklas metrus no spoles, zivs virzās zemāk uz tur esošo akmeņaino sēri.asās akmeņu malas liek domāt ka neieraudzīšu savu pretinieku,tomēr ar laita špiņa saliekumu gandrīz līdz ceļiem izdodas savaldīt zivi un tajā brīdī gaisā novicinājusies aste rāda,ka galā ir smuks samiņš.nogurdināta zivs tiek sagrābta aiz žaunām un iznesta krastā.miers.pēc tam jau copei nebija nozīme,2 knapmēri tika nobučoti un atlaisti,lietus izmērcēja visu ko vien vārēja.uz lait špiņa vilkt 5 kg samu-tas tiešām ir tā vērts!ne asakas!;)))
20.augusts 2010, 10:53 |
links