Atskaite par vakardien iespēto un paveikto.
Makšķerēšanas vieta - Daugava, netālu no Meinarda salas Ikšķilē, ūdens nolaists, cope notiek pie Daugavas vecās gultnes. Makškere gruntene, metode Feeder.(sveiciens, urmass!). Laikapstākļi - mainīgs mākoņu daudzums, brīžiem līst; stiprs vējš no Dienvidu, Dienvidrietumu virziena. Ēsma sliekas un makaroni viena kaste ar granulētajiem ķiplokiem, otra kaste ar "sapals, ālants, breksis" smaržu un garšu :D
Agrs svētdienas rīts ap 6:00 ierodos vietā un sāku jaukt barību, šoreiz izmantoju Bruda vai Burda moden, vienvārdasakot poļa Bogoslava trīskilogramīgā paka + Salmo melnā rauda. Attiecība 3:1 (pa puspakai no katra). Klāt piešauju puspudeli melases. Sākotnēji jūtu , ka barība par mitru, piešauju vēl klāt sauso Bogoslavu un ir ok. Atnāk brālis ar fīderkātiņu un spoli, šim pirmā reize ar fīderi, tāpēc izmanto manas kastītes saturu. Pataustām gultni - secinājums pie paša krasta ļoti stāva kants tālāk cik var aizmest iet lēzeni dziļumā. Lai nekļūdītos, bračkam iesaku nečakarēties ar tāliem metieniem, lai cīnās tuvāk krastam es mēģināšu tālāku distanci. (Piebildei - dziļumu īsti nezinu, bet 50 gr barotava grima aptuveni 15 sec) Salādējam sākotnēji pa barotavām 5, uzspraužam makaronus un galā slieku, lai lielāka interese. Pulkstens rāda jau 7:00., un metrus 20 blakus iekārtojas vēlviens copmans.
Brālim tuvajā distancē ātri vien piesakās pusbreksis (podļeščiks, plaukstas izmēra breksis), man nekā. Brālim otrajā metienā piesakās rauda 150 gr, un tad vēl pusbreksis un plicis, man pa to laiku nekā. Iestājās klusums, bračka pāriet uz ķiploku makaroniem, es lieku barībā apviļātos. Tā nu mēs tērgājot sagaidām plkst 9:00 kad šim jādodas prom, atstāj man kātu un pats dodas prom. Tā nu es cīnos (tieši tā cīnos) ar 2 kātiem. Tuvajā distancē ik pa brīdim kāds pusbreksis, man tālajā distancē pliči neliek mieru uzrauj, bet piecirst īsti nevar. Atnāk copmanis, kas no rīta aizgāja uz Meinarda salas otru pusi, šis makšķerē ar gruntenēm, karot klāt zvanu, arī sūdzās, ka viens straujš rāviens un tad klusums, piecirst īsti nav kad.
Saule cēlas augstāk un ik pa brīdim izvelku kādu plici, raudu, pusbreksi, bet tuvajā distancē iestājas klusums, bet tālajā nevar atkauties no pličiem. Līdz ko barotava nogrimst, nostipjot auklu jau spice vibrē, bet piecirst izdodas tikai retu reizi :( Palēnām sāk apnikt šitā muļāšanās un vairs necērtu, bet gaidu. Jāatzīmē, ka līdz kādiem 10:00, no āķa rāva nost makaronus, pēc tam galvenā cietēja bija slieka.
Vienā brīdī kamēr krāmējos ar tuvējo distanci, redzu, ka otrs kāts burtiski lokās un lēkā, skrienu klāt cērtu un galā breksis ap 1 kg. bet āķis smuki lūpas kaktiņā. Turpinājumā, atkal nekas īpašs cīnos ar pličiem un ik pa brīdim tuvējā distancē piesakās pa pusbreksim. Interesanti, ka tuvāk krastam tusē mazi brekši, bet tālāk ir pliči, pa kādai raudai, un breksim. Pēc kāda brīža izvelku vēlvienu breksi ap gramiem 700, un visu laiku cīnos ar pličiem. Pa 13:30 nolemju mest mieru sapakoju mantas un ceļu ārā tīklu. Tīri patīkami kopējais svars patīkams :D. 2 brekši dažas raudas un kaudze ar pličiem un mazbrekšiem. Sievasmātei 2 brekši vakariņām, par meitas pieskatīšanu, viens plicis un rauda, kas bija dziļāk ierijuši aizceļo kaķim. Pārēji peld tālāk.
Nobeigumam, copmanis, kas nosēdās blakus un makšķerēja pēc klasiskās gruntenes principiem, (pārmetieni ik pa pusstundai) nenoķēra neko. Ejot mājās skatījos, ka otrā pusē Meinarda salai ar veču vairs nebija., tātad arī tiem loms nekāds. Bet es ar copi biju makten apmierināts, bet ar 2 kātiem ir BAIGĀ noņemšanās un pafīderēt normāli, ja sākas ķera nevar.
Vēl salīdzinājumam, izmēģināju kā tas ir copēt ar monofilo auklu, īstenībā nav ne vainas, vienīgi piecirtiens savādāks pavisam, un copes ar savādāk izskatās, netirinās tik ļoti. Bet man labāk tomēr ar pīto patikās, skaidri zinu, kas tajā brīdī notiek, tur lejā. :)))
23.augusts 2010, 09:16 |
links