Foreles

sivens-> Īstie vīri viens otram nestāsta, kur lielā gaida. Tā jāatrod pašam. Vēl visas Latvijas upes neesmu izbradājis, tāpēc man vienmēr paliek izvēle- braukt uz zināmo vietu, vai arī atklāt sev jaunas vietas :)
28.augusts 2010, 04:58 | links
 
Sulla atsūti man savu mailu, ir daudz jautajumu par pāris upēm CORNHULIOīnbox.lv
28.augusts 2010, 00:30 | links
 
Uniķi :) Īstie vīri zin kur ir lielās, viņiem nav jāmeklē :)))
27.augusts 2010, 23:04 | links
 
Man liekas, ka rīt lielākā daļa foreļmīļi izbridīs upēs... mani ieskaitot :) Es vēl neesmu pieņēmis lēmumu kur braukt. Modinātājs jau uzstādīts. Gan no rīta sajūtas pateiks priekšā, kur lielā gaidīs :)
27.augusts 2010, 22:21 | links
 
eMKa kāds tavā pusē ūdens ir doma līdz kādai upei aizskriet, un nojaukt kadu bebrinieku :) lai raibules tiek pamīlēties
27.augusts 2010, 20:20 | links
 
Pa ilgiem laikiem biju aizčāpojis līdz upītei , cik tad vairs palicis līdz aizlieguma sākumam :O
Copei veltīju 3h un nogāju tikai 400-500m pa upi , kkā pēdējā laikā patīk lēnām un prātīgi to visu darīt :)
Laiks rudenīgs- saule,lietus, saule;) Tas vēstīja par iespējamo labo copi! Upe pa 2mēnešiem diezgan daudz pamainījusies, bet uz labo pusi :)
Bija 8copes no tām pēc skata viena tikai bija zemmērs ;) Noķēru 3foreles - 31cm, 33cm un 35cm ;) Un tieši šādā, augošā secībā :) Vēl bija viena alata 29cm!! Ja uznāks luste rīt arī došos pastaigāties :) Jo tuvojas darba atsākšanās un vairs nebūs laika :(
27.augusts 2010, 02:43 | links
 
Paldies par atbildi zivgarnis!
26.augusts 2010, 13:51 | links
 
Vakar ar comu pirmo reizi bijaam aizlaidushi uz 2 venatas pietekaam...vispaar nekas dizs, bet tomeer ir patiikami noker savu pirmo muuza alatinu, nebija liela bet vienalga prieks, veel biija paaris normaalas foreles, kuras visas peld, kaa arii vesels bars ar siikajaam...Laiks saakuma peerkons ar lietu, peec tam saule un tad tikai lietus, pret vakaru vairs nebiija patiikami...visaa visuma diena pavadiita labi:)
26.augusts 2010, 12:16 | links
 
aivars308 Mēs tās saucam par "zivju ērcēm". Arī strauta forelēm tādas piemetās (sevišķi karstā laikā, vietās, kur nav straumes). Vienkārši ādas parazīti, tāpat kā dēles. Tavām zivīm nekas nenotiks.
26.augusts 2010, 07:06 | links
 
Dīvaini man bija tas ka lielās ar mazajām redzēju 1:1, parasti jau mani fani tas ir līdz 15cm man ir nemēra, bet te klusums. Bet upe smuka, tagad kļūs skaidrs kapēc dzīvoju visu laiku bez normalas foreles ieraudzīšanas. Noteikti safočēšu kad braukšu atkal turp apraudzīt kā dzīvojās amnestētās :D
Bet sajūtas vel tagad pozitīvas iekšā valda. Bet tas ta , ka neizplūstu atkal :DDD
25.augusts 2010, 22:27 | links
 
Tad vērīišos pie viņem.Bet janu tomēr arī kāds ir saskāries ar šādu probēmu tad tomēr uzraksta :)
25.augusts 2010, 21:29 | links
 
aivars, šis jautājums būtu vairāk tā kā tomēr dīķu turētājiem un apsaimniekotājiem :)
25.augusts 2010, 21:25 | links
 
varbūt nav riktigi pa temai ,bet man ir jautajums vai kads(-a) no jums zin! Man ir savs piemājas dīķis. šodien biju nolemis aiziet un diķi un noķert kādu foreli. Noķēru un pārsteidz ka forelēm uz ādas ir kaukadi brunas krāsa gļotveidīgi radiumi kuri kustās varbūt kāds ir ar to jau saskāries. Vienai kurai bija vis vairāk to radijumu viņa bija tieva un krāsa arī atšķirās. Dīķis man ir 0.3ha un tika ielaists tikai 30 gabalas. paldies jau iepriekš.
25.augusts 2010, 21:14 | links
 
Tapir, labi, ka lietas sāk iet uz labo pusi :)). Prieks palasīt, aug jaunā maiņa ar pareizu foreļošanas uztveri :)
25.augusts 2010, 20:24 | links
 
Tapir, foršs copes pastāsts.
:)
25.augusts 2010, 19:52 | links
 
Ar cerībām par šodienas brīvdienu darbā un ieplānotās mācību copes vietā, vakar vakarā saņemu komandējumu uz darbu :( Ko padarīsi, darbs ir tomēr darbs. Jau domas mācas virsū ka mož atliks kāds laiciņš mājupceļā priekš copes, bet to visu izgāž jau vien tas ka mazliet aizgulējos un aizmirsu lepnos brienamos zābakus. Un laiks arī radas ka ir nevisai priekš džungļu pastaigas.
Tomēr braucot uz mājam kartē pamanu vienu neapgūtu upīti, vismaz man, protams nemiers tirda ka vajag griest iekšā uz copi, jo spinings visu laiku vizinās līdzi mašinas bagažniekā. Zābaku problēmu nolemju risināt ar to ka sameklēju kastē jau viena rotiņa dubultnieku, tā tad ar adas zābakiem nevajadzēs brist pakaļ, bet varēs raut nost, jo tak kastē ir vel otrs tads. Izvēle krīt uz kapara nr.1 meppiņu:)
Lepni šķersoju pļavu un esu pie upes, pirmais uzmetiens acu, nu ne sevišķi cerīgi ,viss vienā sēre. Bet ja jau esu te tad vismaz stunda jāvelta apskatei. Pirmie trīs metieni tik virzīti uz pretējo krastu izskatotu sakņu virzienā, protams arī zacepi, bet tos veiksmīgi atkratu. Lūkojoties uz augšu, ir iegāzts alksnis, vairāk jau laikam kā maikste, kam pa vidu gāžas pāri straume, respektīvi veidojas padziļinājums.Tiek raidīts pirmais metiens, rotiņš neviena neskarts atgriežas pie manis. Otrais mēģinājums,oooo, pēc pus ceļa nopeldēšanas, nez no kurienes parādas 15cm forelēns kas mēģina panākt manu rotiņu, un ir galā, bet pie pašām kājam pats atkratās no āķa.
Tas jau vieš cerību ka vajag te atgriezties, ka foreles ir.
Noejot 100m uz augšu nonāku pie vietas kur līkums ar iegāzušos koku un mazu sanesumu, bedre zem tā. Iemetu velku, un tad no stumbra apakšas parādas VIŅA, jēziņ, kājas aukstas, sirds dauzas, pat nesapratu vai vienreiz piesita vai nē, rotiņš tiek protams triekts otreiz ūdenī, atkal scenārijs atkārtojas, bet šoreiz pieviļ nepaņemtās briles jo nepamanu sakni saules atspūlgā, kur rotiņš aizķeras, bet forele lēnam uzpeld uz sēres uzmet divus lokus, laikam meklēdama dzels gabalu, un es ka apstūlbis stāvu un skatos, priekš manis tā jau ir liela forele. Varētu būt kaut kur +-40cm. Uzreiz tiek aukla nogriezta, pielikts vobleris, nomētats krustu šķersu, bet nekā, nekads turpinājums tam nesekoja.Vienīgi došānās pēc rotiņa. :)
Jūs jau saprotat pēc tada skata zābaki un drēbes vairs netiek saudzēti, adrenalīna parņemts cilvēks jau virzijās ar atkabināto vizuli pret straumi tālākos medību laukos.Neizplūdīšu sīkumos, jo jau tā laikam esu aizrakstijies. Teikšu to ka vel vienas mazās iznāciens bija.
Bet tad nonācu pie šauras vietas, atkal ar platu bedri lejpusē, kur nomētājos voblerus, bet nekā. Tad uzliku melno fūriju, arī nomētajos, bet nekā, uz augšu šauraja vietā bija izskalotas saknes, no lejas it kā nomētāju, tukšums,pieejot pretīm, neko necerot uzmetu. Vot tas bija skats, zibenīga torpēda parādijās no sakņu apakšas, pagrāba manu rotiņu, tas bija viens mirklis un spolei jau nostrādāja bremze, vienīgā domā ka tik neaiziet jo gabals īss manai rocībai. šļakatas griezas, vis tika saduļķots, līdz forele nogurusi atļāvas to pievilkt pie malas un paņemt uztveramajā tīkliņa.
Jūs gan jau paši zināt kā ir turēt rokās savu lielāko līdz šim foreli, garums 42cm. Ar rūpību atkabināju viņu un atlaidu lai ražo jauno paaudzi. Vakars izdevies, un laiks jau braukt uz mājam nokopt vakar iegūto bebru :D Zinu tikai vienu, šājā upīte vel šo sezon atgriezīšos.
P.s. Citādi to nevaru izskaidrot, bet laikam ar praida palīdzību esu ticis vaļā no sava neveiksmju Lietuvēna, jo pēc pasākuma viss sāk sanākt. Tā ka paldies praidistiem,atkārtoti :DDDD
25.augusts 2010, 19:49 | links
 
Unikis, nosūtīju PM
25.augusts 2010, 09:43 | links
 
Esmu makšķernieks, kam pa reizei mērus patīk paņemt.

Esmu dzirdējis, ka kaut kas tāds jau organizēts, bet ir interese kādreiz pieslēgties, vai pašam saorganizēt mazuļu iepirkšanā un ielaišanā skaistās upelēs.

Ir vairāki jautājumi:
1- cik maksā strauta foreļu kg?
2- cik kg ir vērts pirkt un ielaist konkrētās vietās?
3- vai iespējama transportēšana nepiesaistot speciālu transportu?
4- varbūt ir kaut kāda informācija, kur var ko palasīties?
5- cik liela iespēja, ka ikri un mazuļi nāk no ģenētiski lieliem vecākiem, līdz ar to foreles spētu izaugt līdz 60cm? ;)

Labprāt uzklausītu "vecajo" pieredzi. Esmu novērojis, ka "vecajiem" patīk papļāpāt i-netā ;
25.augusts 2010, 09:08 | links
 
mēs ar niggu Sullas bijušajā mīļākajā un vienā krievijas pierobežas upē vērojām kā alatas lēkā, smuki skati, bet uz rotiņa neņem :)) tajā pie krevijas uz MM vienu vismaz izdevās izmāanīt, kaut copes bija daudz
24.augusts 2010, 23:13 | links
 
Varētu būt ka ķerstija, jo savā upītē novēroju moskītu barus virs ūdens, gan jau tie tagad gāda par foreļu labsajūtu. Pašam pieejot pie upes mazs duļķitis un līmenis cēlies par 20cm. Cerību tomēr nezaudējis dodod, tieši uz to vietu kur pirms pāris dienām amnestēju mēru. Paris metieni bet klusums, jau sāku satruakties, apeju līkumiņu kadus 20m uz augšu, it kā sekls posms ar vienu akmeni pie malas nolīkušu zāli un straumi kas graužās zam tās krastā uzmetiens gar krasta līniju un tad pie akmeņa atkal parādijas viņā, tumnīksnēji gracioza uz gaišās sēres izskatijās, viens uzsitiens un viss, otrs metiens un atkal situācija atkaŗtojas. Domāju ka pārmacīšu ar savu vobleri, pirms tam lai nomierinās uzmetiens pret straumi uz augšu, bet tur bedrīte sagaida mani 15cm forelēns, kas sataisa tadu traci ka mers vairs ne uz ko nav pierunājams. Ejot tālak apsekot savu mazliet papostīto bebrinieku uz meppiņa uzsēdinu skaistu alatu. Protams atkal daudzas potenciālas vietas izbradātas jo vizulis kaut kā neatrods pareizo ceļu un dabū brist pakaļ. Biju apsekot arī uagstāk, tas gan iepriekš bija, par ko neatskaitijos. Unsapartu ka visu laiku nepareizajās vietās meklēju lielo, jo atradu tadus posmus kur vnk nav reāli kaut ko izdarīt, jo upīte šaura ar pieklājigu dziļumu, bet no abām pusēm visu spoguļvirsmu aizklāj biezs kārklu slānis, prieks ka bebri vel nav tur tikuši un ir lielajām inkubators :D
24.augusts 2010, 23:10 | links
 

Pievieno savu atbildi

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu atbildi!
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager