Kā pabarosi, tā saķersi.
Jau sen balto zivi savādāk neķer, bet tas attiecās uz visam pludiņmakšķerēm un tuvajā distancē. Gruntsmakšķerniekiem šis bagātīgi klātais galds izpalika. Var jau barību savest ar laivu kā to dara karpinieki, bet tas ir parāk sarežģīti.Var samest ar roku, bet tā atkal būs tuvā distance. Nu tad radošie angļi nolēma atrisināt šo problēmu un gruntmakšķerniekus ievest moderno copmaņu elitē ☺. Tā radās barotava konteineris. Vislielākais konteineris bija vienalga pārāk mazs, lai uzklātu kārtīgu galdu breksim, tā kā bija jāmet bieži. Šis moments bija noteicošais, kādēļ radās copes signalizators – spice. Zvaniņi un citi knibuļi bija jāuzliek, jānoregulē, kas bija lieka darbība un lieks elements pie jau tā intensīvās darbošanās ar kātu. Veiksmīgai copei vajadzēja precīzi samest barību vienā vietā un sabalansēt sistēmas jūtību ar spices jūtību. Un tas ir viss. Pārejais jau ir detaļas un nianses.
Fiderēšana ir izcils biznesa projekts, izcils pievienotās vērtības radīšanas piemērs.
26.augusts 2010, 22:02 |
links