Foreles

mnogo ņebivajet.cerams ka tuvākajā nākotnē kurnebūt saskriesimies.štota sovsem skušno stalo.ņeskem pogovoritj po dušam!
pomņiš?
:)))

urmaas, tur jau tā lieta, ka tās zāles velk uz miegu, ibio :), varbūt par maz to zāļu ?! :D

eMKa:)
ja gribi tad vari.tik tās gribumzāles laikam trūkst???
jānobrauc laikam ciemā!
:)))

Ļoti loģiska diskusija...:), varētu vēl papildināt, bet baigs slinkums...un īsi papildināt es nemāku :))

Sulla: ļoti loģiisks izskaidrojums un 100% piekrītu, sakatāma līdzība ir līdakām pavasarī, kad līdaciņu imitācijas māneklis ir ļooti efektīgs! Un domāju ka tas ir izskaidrojams un sasitīts ar teritorijas un nārsta vietas aizsargāšanu! Un reāli potenciālo līdacēnu līelā baksta prom un bieži āķā galiņā viņas uzsēžas!

dzhams> iespējams arī. Man vēl ir teorija ka šādos gadījumos zivs vienkārši negrib ēst(paēdusi vai nebarojas), bet māneklī saskata sīko uzmācīgo konkurentu kuru jādzen prom. Kā piemēram raibie rudeņos, kad nebarojas, bet agresīvi uzbrūk vizuļiem. Bieži vien šie apmierinās ar paskriešanu pakaļ un "piebikstīšanu" un nemaz negrābj, jo pārliecinājušies ka no savas bedres(berzes) sīkais ikru kārotājs aizdzīts. Tāpēc arī vobleri mēdz būt palaikam ļoti efektīgi, īpaši ja apstākļi ļauj to noturēt straumē gandrīz uz vietas, satracinot zivi lai tā beidzot iekož riktīgi :)

Uzskatu, ka šādos brīžos mēs laikam automātiski mainam ietīšanas ātrumu un vēl dažādas nianses, jo nervi paliek nervi, kas arī ir iemesls kapēc neseko grābiens!

zivgarnis> jā šādi brīži vissatraucošākie! Pasen vienā no Gaujas pietekām septebra sākumā šādi līdz kājām atnāca ~6kg raibais, pēdējos 2m vairs netinu pat spoli, tikai vilku roteri ar kātu izstiepjot roku cik var aiz muguras :) Kad šis apgriezās lai peldētu atpakaļ, ar asti noglāstīja zābakus :) Ūdens ar bij dzidrs kā asara, stāvēju uz gaišas smilts sēres līdz ceļiem.

Savu, pēdējo gadu, lielāko-vismaz dvušku, pakāsu dēļ pavadas! Nāca līdzi no sanesuma, līdz kājām. Pusceļa, vismaz divreiz mēģināja ņemt, bet kaut kas vislaik atturēja. Pie kājām, uzmanīgi paņēma, bet ar to nepietika... Vasarsvidus, dzidrs ūdens Skats bija vienreizīgs!!!

:)) nezināju, ka kāds to pirms manis lietojis, vnk. pats priekš sevis esmu šādu terminu ieviesis- kad atkod uz, ko tas fish šodien pavelkas :))

eMKa

T. Rušiņa "Forelista piezīmēs" (1964) bija nodaļa, kas saucās "Dienas formula". Tu arī šo vārdu salikumu lietoji ar identisku nozīmi :)

kola, kaut kur tas Rušiņš ir dzirdēts, bet grāmatas gan man nav :), kāpēc tā prasi ??? :)

Rušiņš jau no vecās paaudzes ne, tārpotājiem? Stiepa mājās kilogramiem un bez skaita, tāpat kā B.Liepnieks.

Pareizā dienas formula... eMKa, Rušiņa grāmata Tev ir?

florkarbona pavada- tikai eksperimantam:) ,jāsasveicinās ar vakardienas draudzeni,varbūt!! cik tad "maza bija" tā arī nedabūju redzēt!! :):)

epox59, par to jau arī raidījums. Vēlreiz saku, ka tāda līdz 35cm forelīte ir dumja, bet ir arī dienas, kad pat tās ir tramīgas un aizdomīgas uz visu, kā man šodien gadījās, esmu pārliecināts, ja copētu ar pavadu, tad pat vienu zivi neizvilktu :))

par pavadiņām runājot no savas pieredzes-upē,kur copēju, ja tā var teikt ir daudz līdaku. no sākuma lietoju pavadiņas,žēl voblerīšu! noņēmu nost, copju skaits būtībā nemainījās,bet foreļu lielums gan! par florkarbona pavadiņu bija ienācis prātā- vienīgais diam.0,4. rīt braukšu provēt! līdakas paleik aktīvas. rotiņus tos var piepirkt , voblerīšu žēl pats taisu- atradu ejošos, ja nokož- kamēr uztaisīsi.:):)

Diena kā zīda drāna- saulīte spīd, nav arī īpaši karsts, jāgāž uz upīti :)
Upīte šoreiz tuvā. Ūdens kā pavasarī - līmenis samērā augsts, bet ūdens lai gan brūns, toties dzidrs. Nu ko mēģinās ar :). Pirmajā bedrē piebikstiens, nākamajā vietā tas pats, aiznākamā tomēr uzsēžas, bet vizulis no ārpuses...sāku mainīt visu pēc kārtas, laiku pa laikam uzliekot starta vizuli...skuju, vārgas copītes vai iznācieni, kaut pats galā karinies. Bet zivtiņas upē ir, neko ievērības cienīgu gan nemanīju, bet ir. Nomainīts jau varētu teikt, ka viss krāsu spektrs un izmēri, ieskaitot n-tos voblerus, pāris +/- mēriņi gan uzsēdās, bet tas tā nenopietni :)
Tā pag, melns nav vēl provēts- aha, re ku maciņā melnā fūrija, kabinam virsū un pēc trešā metiena, forelīte galā. Atkal tas pats +/- mērs, bet toties paņēmusi kārtīgi. Tad nu turpmāk vairs nekādos eksperimentos neielaidos, izņemot pāris vietas, kur pēc pirmā iznāciena un turpmākas ignorances, mēģināju piečakarēt ar voblerīti, bet nesekmīgi.
Tad nu turpmākajā gabalā salasīju kādus 3-4 mērus un vienu ap 40cm. Protams, bija vēl copītes, iznācieni, kā saka nekā īpaša, bet vienalga patīkami.
Prieks, ka izdevās atrast "dienas pareizo formulu", jo diezgan bieži šādās dienās ir tā, ka copes beigās nesaproti, kas bija nepareizi un visu parasti noveļ uz- līmeni, laiku u.tt. :)))
Āķus siekstā !!!

P.S. Protams, visas turpina pļunčāties pirmsnārsta gaidās :)

zivgarnis> tas gan, nokož bieži, bet tikpat bieži dabū atpakaļ. Jo foreļupēs nemaz nav tik daudz barības līdakām, tāpēc tās gana izbadējušās un rijīgas. Es parasti nekavējoties piesienu jaunu mānekli ar metāla pavadu un mēģini kodēju izvilkt, un parasti tas ar izdodas. Tik vienreiz minūtes laikā līdaķels uz 2kg bija nez kā pamanījies tikt vaļā no 3.num. mepa, izvilku to ar otru tādu pašu, bet mutē pirmais vairs nav :) Lai arī kad taisīja sveci pirmajā reizē, labi redzēju ka no mutes ārā tikai griezulis. Bet lai vai kā pavadas ejot forelēs nekad neesmu licis un nelikšu ar.

Tas bija vairāk unikim domāts :))