Īsumā.
Tad nu 5 vīru kompānijā nolemjam doties uz Pērnavas plašumiem, asaru medībās, viss jau sakrauts tehnika piekabē, šmotkas ar saliktas un termosi sapildīti. Pirms izbraukšanas parādās tāda biedējoša info ka norauta plaisa pie akvaparka Pērnavas pilsētā. Paliek mazliet neomulīgi un nolemjam ka virsī brauksim no Valgarennas puse cerot ka tur tādas šaizes nav. Piebraucām pie viesnīcas , kas ir jūras krastā pie Valgarennas golf kluba, ārā vēl patumšs. Sāku pētīt tāles zilās , neliek mieru viena štrīpiņa tumšā krāsā. Paprasu čomam binokli, kā tad arī Valgarennas pusē apm 3km no krasta norauts ledus. Cilvēku ar neviena naff. Nu neko ko darīt atbraukts ir , joņojam atpakaļ uz staļļu pusu cerot ka kaut kur tā plaisa ir kopā. Piebraucam pie kaut kādām privātmājām staļļu pusē pretī jau pakojās divi auto ar EE bāleliņiem copmaņiem, un tālumā ar skats labāks ir kustība uz ledus ieskaitot tehnikas rūkšanu. Tad nu tempā izkraujamies/sakraujamies un dodamies uz tālajiem 60desmitajiem kilometriem, bet.......bļļļļ priekšā, kā zibens sašķelts kedus metrus 20 plīvo ūdens, saprotu ka nekā mēs šo nepievarēsim. Nu neko mauks gar plaisu, dziļums kādi 3metri, izlaižu kolēģus pats nolemju braukt paskatīties kāda viņa izskatās lālāk. Nobraucu kilomtreus 7 viss vienāds ‘, ūdens plīvo un tikai divi dullie vietējie tīklinieki rāda kā nevaijag, vai ir situācijas kā vaijg darīt!!! Tā nu visu dienu nomalāmies gar plaisu, pēc lomiem, kā sakās kaķim pietiks.
Otrajā dienā turpinam braucienu uz to pašu vietu , pašam ar smagu galvu, bet cerību pilnu jo no jūriņas sāka vilktt pareizā brīzīte. Mums pievienojušis vēl čomi, kas atveda man aizmirstos mājās kombainus . gadās arī tā)) No pazistamajiem forumā Artis(otiņš) un Artūrs(ar bārdu). Nu apskatot situāciju nolemjam maukt pa vakardienas laukiem, pāris stundas neko nenoķerot pamanam kustību pāri plasai piebraucot tuvāk konstatēju, ka mans dzelzs rumaks šo var paimt! Vienā pūtienā ar galopu pāri esam, bet ir jautājums ja nu atspiedīes , vietējie aborigēni saka prižemnoij vetjerrr vsjo budettt zjebissss, Ieštellēju navigāciju un atveru akselirātoru tā pavairāk vaļaā. Vienā lidojumā esam uz vietas kur jau bāzējās vietājie mazā pulciņā. Tā nu visa diena baudot copi tiek pavadīta pie pāris āliņģiem jo vairāk ar nevajadzēj, zivju gana. Atpakaļ ceļ uz auto bez ekscesiem plaisa vietā pāri un visi dzīvi un vesali.
Trešajā dienā viens no rīdziniekiem(bārdainais Arča) redzot tādu zveju pamet visu un nolemj ar mums palikt uz to trešās dienas copi, tā nu mēs jāu pirmie agri no rīta dodamie pēc navigācijas kursa uz plisas dzīvības tiltu un tālāk uz metku prommm. Diena pagāja,nemanot velkot brangos asaru lomus, bet nu vienā brīdī saprotam, ka ledus kustās uz parādās straume, paskatoties vēja virzienu un apkārtējo reakciju nenolemjam, ka laikam stumj plaisu torosā, tā arī ir piebraucot tai klāt ledus sakrāvies viens uz otra. Tā nu arī laimīgi tiekot krastā ar švunku bijām uz sauzemes.
P.S. Mūsu dzīvības tilta koordinātes N 58 18 514, E 024 32 219. Ja nesals un mainīsies krasta vējš- nemaz nedomājiet tai līst pāri!!! Tas viss pilnā nopietnībā. Kāda bilde ar ir. Ne asakas, cerot ka māte daba piespiedīs saliņu.
12.februāris 2015, 11:37 |
links