Man arī kādreiz nepatika bļitkas. Tad pie manis pienāca onkulītis ap gadiem 70 un teica dēliņ ko rokas saldē, ņem ka tu bļitku, es teicu nemāku. Un sēdējām mēs labu laiku viens otram pretī, kamēr es rokrakstu noteicu. Nu jau pagājuši 14 gadi un murmuli praktiski neesmu lietojis. Onkulim ir jau 84, bet mēs vienalga kopā copēt laižam, arī šodien. Ievads bija par to, ka ja kāds man saka, ka nepatīk bļitka, tās ir muļķības, atbildei ir jābūt "es nemāku, nevis nepatīk", tā lūk.
2.februāris 2008, 18:41 |
links