paldies paldies paldies
26.janvāris 2008, 21:37 | links
Es personīgi makšķerēju saldus ezerā. Par lomiem nesūdzos. makšķerēju starp biezi saaugušām zālēm. Iebaroju kā nu kuro reizi- grūbas, manna, auzu pārslas, kukurūzas milti, kombikorms. Jaucu kādai no šīm sastāvdaļām klāt mazliet anīsa, ķiploka eļlu un sakapātas sliekas. Turpinu makšķerēt visbiežāk ar divām pludiņmakšķerēm, kur virsū stāv naktstārpi vai pārmaiņas pēc uz kukurūzu ja necopē vai arī uz iebarojamo barību. Cope praktiski sākas no rīta 4:00 vai pat ātrāk un respekīvi beidzas ap 7:30-8:00 un vakarā cope sākas plkst. 19:00 un biedzas apmēram pusstundu pēc pilnīgas tumsas iestāšanās. Dienas laikā arī ir makšķerēts bet rezultāti nav bijuši tādi kā rīta vai vakara copē.
Aprīkojums man ir diezgan vienkāršs. 4.6m garš kāts, bezinerces spole, kurai virsū stāv 0.22 monofīlā aukla, slīdošais pludiņš mazas svina bumbiņas, jo esmu ievērojis ka līnim nepatīk sviniņi, kas izceļas, un visbeidzot galā maza izmēra āķītis-respektīvi tik liels, lai uzliekot naktstārpu bez maz vai viss āķis būtu nosegts. Otrs kāts gan ir mazliet garāks,bet sistēma tā pati.
Līnim patīk ka uz viņu guļ-respektīvi ir izdarīt vairākus pārmetienus citās vietās ja ilgāku laiku nav bijusi cope. šī zivs var daudzas reizes piestaigāt klāt pie tavas ēsmas un atgriezties. Sākoties copei galvenais ir būt mierīgam. Būtu lieki piecirst pie mazākās pludiņa svārstības. Var tikt izdarīti gan vairāki mazi un
īsi vilcieni, gan ari samērā gari un strauji, bet ne vienmēr tas nozīmē, ka zivs ēsmu ir sagrābusi. Līņa cope ir baigi jaizjūt. Tikai tad kad pludiņš pārliecinoši iet prom, vai arī vienmērīgi iegrimst var izdarīt likten''igo piecirtienu.
Līnis nav nekāds vārgulis. Pieķēries tas rada ļoti lielu pretestību un būtu velti šo zivi lielā tempā vai kā saka ''pa gaisu'' vilkt krastā. Uzmanīgi tas jāpievelk klāt un lēni jāizceļ ar izceļamo tīkliņu, jeb tautā saukto sečoku.
Viena no svarīgākajām lietām - dziļuma izvēle. Esmu makšķerējis gan virs grunts gan uz grunti, bet vislabāk ir pusgruntī - respektīvi pludiņš stāv slīpi jo ēsma ir uz grunts, bet svins to vēl nav sasniedzis. Tāpēc ierodoties ieraudzītajā vietā svarīgs moments ir dziļuma izvēle.
Galvenais ir netrokšņot visas darbības jaizdara lēni un bez liekām vibrācijām un torkšņiem.
Tas nu īsumā viss. Ne asakas. Gaidam pavasari.
Aprīkojums man ir diezgan vienkāršs. 4.6m garš kāts, bezinerces spole, kurai virsū stāv 0.22 monofīlā aukla, slīdošais pludiņš mazas svina bumbiņas, jo esmu ievērojis ka līnim nepatīk sviniņi, kas izceļas, un visbeidzot galā maza izmēra āķītis-respektīvi tik liels, lai uzliekot naktstārpu bez maz vai viss āķis būtu nosegts. Otrs kāts gan ir mazliet garāks,bet sistēma tā pati.
Līnim patīk ka uz viņu guļ-respektīvi ir izdarīt vairākus pārmetienus citās vietās ja ilgāku laiku nav bijusi cope. šī zivs var daudzas reizes piestaigāt klāt pie tavas ēsmas un atgriezties. Sākoties copei galvenais ir būt mierīgam. Būtu lieki piecirst pie mazākās pludiņa svārstības. Var tikt izdarīti gan vairāki mazi un
īsi vilcieni, gan ari samērā gari un strauji, bet ne vienmēr tas nozīmē, ka zivs ēsmu ir sagrābusi. Līņa cope ir baigi jaizjūt. Tikai tad kad pludiņš pārliecinoši iet prom, vai arī vienmērīgi iegrimst var izdarīt likten''igo piecirtienu.
Līnis nav nekāds vārgulis. Pieķēries tas rada ļoti lielu pretestību un būtu velti šo zivi lielā tempā vai kā saka ''pa gaisu'' vilkt krastā. Uzmanīgi tas jāpievelk klāt un lēni jāizceļ ar izceļamo tīkliņu, jeb tautā saukto sečoku.
Viena no svarīgākajām lietām - dziļuma izvēle. Esmu makšķerējis gan virs grunts gan uz grunti, bet vislabāk ir pusgruntī - respektīvi pludiņš stāv slīpi jo ēsma ir uz grunts, bet svins to vēl nav sasniedzis. Tāpēc ierodoties ieraudzītajā vietā svarīgs moments ir dziļuma izvēle.
Galvenais ir netrokšņot visas darbības jaizdara lēni un bez liekām vibrācijām un torkšņiem.
Tas nu īsumā viss. Ne asakas. Gaidam pavasari.
26.janvāris 2008, 21:00 | links
