...par maizīti.
Ausa skaists vasaras rīts. Tuvējais pilsētas parks bija putnu dziesmu pieliets. Raibais cilvēku pūlis steidzās savās ik rīta darīšanās. Riteņiem klabot, aiztraucās tramvajs. No tramvaja apakšas izripoja galva. Stiklainās acis raudzījās zilajās debesīs un bālās, nedzīvās lūpas klusi čukstēja: nikuja sev pēc maizītes izsaigāju! :)
Lielveikals. Vakarā, pēc darba, ieiet inteliģenta izskata sieviete. Viņa, nejauši paklūp pret guļošu vīrieti.
Ak, nabadziņš, viņa padomā! Guļ pie ārdurvīm. Droši vien, viņam salst? Nekas. Tūlīt nopirkšu maizīti. Aizvedīšu viņu uz mājām, pabarošu, sasildīšu... un ieskrien veikalā.
Nāk ārā un redz, nav vīriņa! Pie sevis nodomā: Nu riktīga stulbene, tā kā trīs gadi nebūtu maizi ēdusi! :)
10.septembris 2010, 19:39 |
links