Anekdote iz dzīves,precīzāk-,iz vakardienas. Aizbraucam uz upi. Nu doma ķert to, ko mūsu „gudrie” prāti nolieguši līdz 31.12.... Mašīnu nolieku kādus 50m no upes. Sāku pārģērbties,kad man,tautas valodā runājot,sagribas kakāt. Iebrienu piesnigušajos krūmos,izdaru darīšanas un ejam copēt. Čoms paliek uz vietas ar donkām, es aizčāpoju tālu prom. Pēcpusdienā ar lepnu laivu trijatā pieslāj inspektori. Smejas par manu bēdu stāstu par nupat notrūkušu gruntenes svinu,bet nu neko-viss solīdi un bez piekasīšanās par mašīnā aizmirsto MK. Atvelkos atpakaļ pie čoma-šim smagāk gājis ,jo inspektors,kas viņu pārbaudījis,ir bijis krietni piekasīgāks. Divdesmit minūtes ložņājis pa krūmiem, pa somām,sekojis pēdām,cenšoties atrast kādu noslēptu zivi. Pieprasījis atvērt mašīnu, bet atslēgas bija pie manis. Tad nu šis 10 minūtes ložņājis apkārt mašīnai,zem mašīnas, tad sniegā ieraudzījis pēdas, kas ved uz krūmiem un sekojis pa tām...Tālāko viņa rīcību piefantazējiet paši:)))
7.decembris 2012, 09:19 |
links