Tev taisnība par ierobežojumiem, tādi ir un es neēsmu iedziļinājies, bet varu dalīties tikai pieredzē.
Zinu ka piekrastē zināmos laikos ir ierobežota mencu, lašu, taimiņu utt. nozveja( precīzus datumus nezinu). Šie liegumi ir panākti ar acs izmēru, tīkla ievietošanas attālumiem u.c. ierobežojumiem, bet ko tas līdz, ja lasis, taimiņš datumus nezin un sakoncentrējas piekrastē, lai dotos uz nārstu, vēl pirms lieguma?
Vēl te tika minēts par vimbām, bet tās piekrastē tiek nozvejotas nejēgā gan pirms, gan pēc nārsta un par šo zivju nozveju pat zvejnieki nav īpaši priecīgi, jo kad viņas ir, tad ir visiem un daudz, attiecīgi peļņa nekāda, bet makšķerniekam ļauts paturēt no 5-7gb., jo populācija jāsaudzē.
Par sodu lielumu atšķirību arī var diskutēt, jo ja makšķernieku noķers ar nepareizu zivi lieguma laikā, tad sumiņa var salekties ļoti pieklājīga.
P.s. Pagaidām es neēsmu saņēmis atbildi uz galveno jautājumu, kāpēc Buļļupē ir atļauta rūpnieciskā zveja, ar ko šī nārstojošo zviju migrācijas upe ir labāka vai sliktāka par citām? Maliķi, vari neiedziļināties pārējā tekstā, bet atbildi tikai uz šo jautājumu.
P.p.s. Ja atbildi tomēr nevarēsi sniegt un to nevarēs sniegt arī citi rūpnieciskās zvejas aizstāvji, tad vēlos lai arī Irbē, Ventā, Užavā, Rīvā, Gaujā utt. tiktu atļauta rūpnieciskā zivju zveja. Šai gadījumā nejaukt ar nēģu tačiem!!!! ;)
18.marts 2013, 19:03 |
links