Sestdien un svētdien pabiju Mazezerā ar domu par breksi. Sestdien gan sanāca atbraukt tikai dziļā pēcpusdienā.
Ar čomu sabarojām rajonu, kur iepriekš brekši ir ķerti, bet tā arī nevienu pacēlienu nesagaidījām - mēģināju gan ar pludu uz grunts, gan ar mormeni, gan tumsā.
Bet bija sajūta, ka barības mutulis piesaistīja asari, kurus ik pa laikam sanāca pierunāt. Vidējais izmērs ap 200, bet čomam pieteicās viens pat 500+ asaris.
Iespējams, ka breksis nekustīgs vai arī Mazezerā parādīsies tuvāk pavasarim. Interesanti arī, ka uz barību nepienāca neviena cita baltā zivs.
Šī copes brauciena laikā sanāca pārliecināties, ka cilvēcīgums pastāv. Pirmajā dienā pretī vietai, kur sabarojām āliņģus, kompānija sēdēja pie ugunskura. Viens no viņiem pienāca un apjautājās, kas un kā. Pateica, ka pašiem nekā nav. Pēc acīm varēja spriest, ka necope garīgo nav sabojājusi. :)
Vēlāk, kad šie devās prom, cits no viņiem pienāca un pateica, ka ir atstājuši maisu ar malku, lai mēs varētu pēc tam pie ugunskura sasildīties. Vēlreiz paldies viņiem, ugunskurs lieti noderēja.
Pēc tam, jau braucot mājās (ar divriteņiem), pa ceļam kostīmos sanāca pamatīgi sakarst. Lai atvilktu elpu, piestājām ceļmalā, atgūlāmies sniegā un uzpīpējām. Nebija ilgi jāgaida, lai garāmbraucoša mašīna apstātos, un šoferis apjautātos, vai viss kārtībā. Acīmredzot radījām iespaidu, ka ir kāda nelaime notikusi. Paldies cilvēkam par rūpēm, jo tā jau ir, ja redzam kādu guļam uz zemes ziemā, nevajag stāvēt malā.
Lai gan brekša copi tā arī neredzēju, ar braucienu esmu apmierināts, jo asarus beigās sanāca saķert diezgan daudz un sanāca pārliecināties, ka cilvēkiem rūp. Uz Mazezeru nākamreiz gan braukšu tuvāk pavasarim, kad baltā zivs būs aktīvāka.
11.janvāris 2016, 12:57 |
links 
