Ahoi!
21. un 22. jūnijā sanāca izrauties no ģimenes ligziņas un uz copi tikt! Abas dienas laika apstākļi bija ne pārāk labi - mainīgs vējš, apkārt pērkons ducināja.
Pirmajā dienā biju savā dzimtajā galā Vaiņodē. Apciemoju veco labo Muskatu. Sākums nebija diez ko iepriecinošs. Uz āķa sēdās tikai zīmuļi un nekas vairāk. Tad bija viena cope, kur līdaka norāva garām voblerim un otreiz vairs nebija pierunājama ķerties. Tad pieteicās viena 55cm līdaka, kas traki nāca ārā no niedrēm, un arī vobleri ierija gandrīz līdz aknām. Pēc tam atkal kādas 3 stundas bija klusums. Izbraukāju malu malas, visus voblerus izmēģināju, bet nekā. Tad iebraucu pēdējas cerības līci, un tur sagaidīja nepatīkams pārsteigums - tīkls. Protams, nelegāls. Ielikts bija tik nemākulīgi, ka nevienas zivs nebija iekšā. Pārlieku garš arī nebija, bet biku pastīvēties sanāca, kamēr to izvilku un istiepu krastā. Pēc tam copēju tālāk un nedaudz vēlāk pieteicās vēl viena grilla izmēra līdaka - 52cm. Taisni kā reizi uz Jāņiem. Tad tikai pamanīju, ka apkārt savilkušies normāli mākoņi un pirmais pērkona spēriens lika tīt makšķeres. Braucot krastā ievēroju divas automašīnas, no kurām izkāpa trīs čaļi, iesēdās laivā un taisnā ceļā uz vietu, kur bija tīkls. Laikam kādu laiku bija meklējuši un pēc tam tukšā īrās atpakaļ. Es pa to laika stīvēju savu kajaku uz auto jumta un gaidīju, kas notiks tālāk. Kaut kādi kautrīgi bija, pie autiņiem klāt nenāca. Safotogrāfēju auto numurus. Diez kur varētu uzzināt īpašniekus? Varētu tad facebook ierakstīt lielo fui! Labi, tas nu tā.
Otrajā dienā devos uz senajiem medību laukiem Kalvenes pusē. Bija doma pacopēt Tīreļu dzirnavu ezerā. Sazvanījos ar īpašniekiem, visu sarunāju un laidos iekšā. Atkal manas cerības uz normālu copi pagaisa pēc pirmās stundas mētāšanas pa tukšo. Tad ielīdu vietā, kur iepriekš nebiju līdis un uz popera paņēma 1,5 kilo līdaka. Iemetu praktiski starp kosām un pēc diviem rāvieniem šamā galā bija. Izstīvējāmies pa zālēm, bet tā kā popera abi āķi bija mutē, uzvarēju es. Tālāk atkal klusums. Izbraukāju malu malas, bet rezultātā tikai bezmēri. Tad, pie pašām copes beigām, atvērās žors. Kādu 15 min laikā bija 10 copes. Protams, sīkās un bezmēri. Tad uz mazo strike pro džerkiņu uzsēdās viena 55cm līdaka. Paķēra praktiski gaisā vai arī uzreiz, kad džerks iekrita ūdenī. Izbadusies bija laikam. Ar to arī nofinišēju. Piebraucu pie saimniekiem, samaksāju 5 eirikus un tad arī nedaudz parunājām par ezeru. Priecē tas, ka tur regulāri brauc inspektori, līdz ar to tīklu nav. Viņi tā kā formē dokumentus, lai varētu oficiālas licences tirgot. Tas pozitīvi.
Visumā, cope bija laba, atpūta arī sanāca un uz grilla Jāņos arī bija ko likt.
Ne asakas!
24.jūnijs 2015, 14:05 |
links