Vakar aizbraucu uz breksi pasēdēt,ņēma tikai sīkie,taču ne par to stāsts.:D Vienubrīd,apmēram stundu nonācu gandrīz afekta stāvoklī,-uz fīdera paņem plicis,pats uzsēžas,un nākamajā momentā baigais stiepiens,piecērtu un izvelku iekostu plicīti...zandarti siro.Divas tādas copes,un es fiksi izvilku no autiņa smago samu grunteni,mazu plicīti virsū un iemetu tajā pašā zonā.Uz fīderi turpinās viss pa vecam - katra otrā cope ar zandera kodienu (nu jau ļāvu lai plicis pats piekožas intereses pēc),uz smago pat nepieskaras.Nomainīju pavadu pret smalkāku kevlara,tāpat 0.Tajā pašā laikā uz fīdera vienu tomēr pavilku :D,-laba cope,piecirtu un nāk tāds baļķis lēnām ārā,pumpēdams uz grunti.Domāju jau ka elles breksis,bet pavilku metrus 30!,un apm 10 metrus no krasta aukla atslāba - izvilku kārtējo plici praktiski pāršķērētu uz pusēm tā ka zarnas ārā veļas.Spītīgs zobainis bija,turēja žokļos līdz pēdējam.Lūk tā sanāca paākstīties,vismaz adrenalīns no tā ka pavilku to monstru uz krasta pusi,nāca kā tāds ūdenī nogulējis koka gabals ārā.:)
19.jūnijs 2010, 14:28 |
links