Šodien draugs agiteja aizbraukt Polijā uz Мазурские озёра. Pagajušo gadu viņš bija tur. Paradize! Visi krasti pilni ar kempingem. Piedavā visu, ko sirds vēlas. Laivas, spiningi, manekļi, motori, atļaujas, naktsmitnes, ugunskuri, kupinatavas...nu ko vien grības ! Pastav milzigs bizness uz turismu. Tukstoši cilvekus brauc pie viņem atpusties katras brivdienas ! Krastā veči kupin savas saķiertas zivis - zuši rokas resnumā, brekši pa 3 kilo, zandarti... Draugam aces izplešas ieraugot šos lomus ! Un cenas, salidzinot ar musejam, smiekligas - 10 Euro pa diennakti pa visu servisu !
Bet nu palasiet paši :
http://calapolska.ru/stories/5
Te viens abzacs, kas lidzigs Usmas vesturei. Un ko var panakt, ja saimnieciski, ar prātu vieteje rikojas!
Рыбное «Эльдорадо»
Семь дней пролетели быстро, ежедневно радуя нас уловом. Однако, такое рыбное «эльдорадо» на Мазурах было не всегда. Еще недавно, в 80-х годах прошлого столетия, здесь творился форменный беспредел. Браконьеры, чуть ли не подчистую, выгребали из Мазурских озер щуку, судака, угря, сига – всю приличную рыбу. Ее место занял тростниковый окунь, который уничтожал все подряд – мальков, икру, личинок. И сколько бы рыбьей молоди не выпускали потом в озера, окунь съедал все.
Несмотря на это, ученым, вместе с Польским союзом рыболов, со временем удалось добиться нынешнего изобилия рыбы.
Bet museje saimnieciņi cenšas nokaut vistu, kurā dej zeltā olas... Skumji. Vai tiešām latvieši nemāk vai nevar būt SAIMNIEKI savai zemei ???