Nu tad pieejam konsekventi tam "kāda kuram daļa, ko es daru ar savu, atbilstoši likumam, noķerto zivi"- jo pagaidām "paturētājiem" tiek krietni vairāk presinga.
Es iestājos pret sportu sporta pēc, pret "Vai tad zivis ir ēdamas?!?" fundamentālismu. Esmu par sātu un elementāru godaprātu.
Pavisam cits stāsts, ja kādas sugas populācija ir riktīgi apdraudēta- tad nekādu problēmu un iebildumu- visas jālaiž vaļā, vai vēl labāk- jāaizliedz tās sugas cope uz kādu laika periodu 5-10 gadiem, piemēram. Nesen skatījos raidījumu par Baltijas lasi Zviedros, kā tur darās- ka šis tur esot palicis knapi vienā upē no sešām lašupēm- uz viņu fona labi piemēri īros un Asv, štatu neatceros, bet būtība tāda, ka tur abās vietās aizliedza lašu copi un pēc tiem cik gadiem, laikam 10, viss ir štokos, lašiem izdevās atjaunoties, cope atkal notiek. Neapmierināto bija pietiekami, bet tādā stāvoklī, kad izšķiras vai nu-vai nu, es to atbalstu.
Nu bet tieši par to jau iet runa. Gadījās būt Amerikā(tajā kas USA). Strautā(pat pēc mūsu merogiem) foreļu ka biezs. Krācē neviens nemet, jo tur sprīdīši kā bruģis. Katrā bedrē kiloška minimums. Un viss tādēļ, ka nevienam prātā nenāk ņemt ko ēšanai. Ja kādam ir patiešām akūta(kā te kāds izteicās) vajadzība apēst noķerto zivi - neviens no mutes ārā nerauj. Bet nesaki, ka atlaist noķerto zivi ir sliktāk kā apēst.
19.janvāris 2018, 16:50 |
links