Bjorgvins [25.jan]: Viss ir ļoti jauki.Tie noteikumi ir galīgs murgs. Noteikumi Nr 800 - Makšķernieks var izmantot TJ. Un viss.Un atsauce uz Zvejniecības likumu 9. pants 6.daļa. TJ var izmantot kājāmgājējs.Un nekas nav teikts kā tieši var izmantot.Bet pēc saskaņošanas ar zemes īpašnieku var rīkot zvejas apmetnes,žāvēt zvejas rīkus,remontēt un ieziemot ūdens transport līdzekļus.Zašibis vai ne?A ja man nevajag ziemot kuģus un žāvēt zvejas rīkus?maliķiem zašibis.A makšķerniekam ko darīt?Īstas skaidrības nav. Kā jau viss Latvijā - pieņemts drausmā profānu līmenī vai galīgā pālī. Kaut kā galīgi negribās tādu murgu ievērot.
Visa problēmu sakne ir servitūdu ceļu neesamība publiskai lietošanai. Tie ir pataisīti par māju piebraucamajiem ceļiem un tauvas joslai arī jēgas isti vairs nav.
Labi, ir vietas, kurās ir sakarīga piekļuve upei vai ezeram. Tur var izmantot tauvas joslu līdz pirmajam pārrāvumam ar žogu.
No tauvas joslas mūsdienās racionālas jēgas vienkārši nav. Ne velti Lielbritānijā no tās pēc būtības ir atteikušies.
Vienkārši krastu var iekļaut īpašumā un būtiski jāpaceļ kadastrālās vērtības, lai valsts varētu pamatoti iekasēt lielāku nodokli no zemju pie publiskajiem ūdeņiem īpašniekiem.
Kamēr mēģinās izpatikt abām ieinteresētajām pusēm, vienmēr kādam kaut kas nepatiks.
Bjorgvin, šo bezauglīgo diskusiju varēs turpināt nebeidzami ilgi, kamēr nenoregulēs, ka tauvas josla pieder pieguļošās zemes īpašniekam, jo zemes īpašnieki (nesaku, ka visi) dažādos ceļos tieksies savākt krastu sev, neatkarīgi no likumu grozīšanas. Nu neesam mēs zviedri, kuri līdz migrantu (arī Baltijas valstu) ienākšanai pat atvērtās piestātnēs turēja laivas ar visiem motoriem.