RaimisD [8.jūn]: Bjorgvins [9:08]: Šausmene par bebru nedarbiem.Kādus gadus atpakaļ bijām palielā kompānija pie kāda ezeriņa. Principā mēs bijām saviesīgā pasākumā pirtī pie ezera.Ar tālejošu domu otrā dienā pacopēt.Znota mātei bija dzimene un vakars tika veltījs dejām un klātā galda apsekošanai.Ap vieniem naktī lielākā daļa viesu jutās saguruši un devās čučāt.Pienāk čoms -Ko darām? Saku - pāris stundiņu vajadzētu nopampt un tad izvirzīties.Nafiga,tikai samiegosimies.Ārā tak gaišs.Nu jā baltās naktis, dažas dienas pirms Jāņiem.Nu labi.Atveru bagāžnieku.Balles klozi nost,copes klozi virsū.Čoms visu vakaru mirdzēja jaunā klozē.Es pat nezinu kā to garderobes gabalu sauc -maika,baika vai kā citādi.Sulīgi dzeltenā krāsā.Nu ģērbjoties noslinkoja novilkt. Palika zem copes klozes.Tajā ezerā bijām bijuši daudzas reizes.Tikai nekad nebijām bijuši tālajā galā.Nolēmām šoreiz apsekot tālo.Labs gabaliņš ko kātot.Garajā zālē baigā rasa.Ar visiem šokteniekiem jūtu ka kloze samirkst.Sāk aust saule.Skats burvīgs.Esam klāt.Baidījos,ka vieta būs aizaugusi un grūti pieejama.Nē,viss OK. Ezera galā ietek upīte.vai grāvītis.Var redzēt,ka dziļums ir.Prasu čomam - kur metīsi?Nu ir vēlme iemest upītē.Nu labi.Pagriežu muguru un vizuli ezerā.Pēc mirkļa dzirdu klusu plunkšķi.Paskatos.A čoma nav.Tikai spininga gals virs ūdens.Kaut kas burbuļo.Grābu burbuļos iekšā.Veiksmīgi,aiz apkakles.Es neesmu nekāds knapais,nu bet,bet. Čoms dzīvsvarā 165 kg.Plus slapjas drēbes un šoktenieki ar kūdru.Nezinu,kā es viņu izstiepu. Kad čoms izspļāva ūdeni un dubļus,pirmie vārdi - nu gan sieva pīzdas sados.Es sapratu par ko ir runa.Krāšņā baika bija tādā pašā kūdras krāsā,kā viss pārējais.Saku nu ejam atpakaļ.Nē,esot atnācis makšķerēt.Izlēja kūdru no zābakiem un sāka mētāt ezerā.Līdaku noķēra.Es noķeru asari. Ar to pietika.Gājām atpakaļ.Čoms pīzdas protams dabūja.:DDD labs.
Reizēm smadzenes interesanti sašķiro svarīgo un nesvarīgo.
Bija man kādi gadi desmit. Senči kategoriski bija aizlieguši list uz ledus.
Es nepaklausīju, ielūzu dīķī. Ilgi kūlos, bet ārā tiku. Pirmā doma ne prieks ka izglābos, bet bailes ka dabūžu brāzienu. Sēdēju malkas šķūnī un gaidīju, kamēr izžūs drēbes :D
Ārā ta mīnusi. Drēbes sasala. Ko darīt, grabošām lupatām gāju padoties. Pērienu brīnumainā kārtā nedabūju, bet plaušu karsoni un atsalušus knaģus gan.p
Eju mājās - skatos, ugunsdzēsēji sētā sabraukuši. Sētas mājai vienam dzīvoklim logi izdauzīti, dūmi veļas ārā.
Papļāpāju ar ugunsdzēsējiem - izrādās, džeks bļitkot bijis. Ielūzis ledū, izmircis kā mārks, un sācis sildīties iekšķīgi.
Kad beidzot atkūlies mājās, nonācis pie atziņas, ka drēbes jāizžāvē. Iededzinājis gāzes plītij visus 4 riņķus un savu bļitkošanas kostīmu uzkāris virs tiem. Pa to laiku, protams, turpinājis degustēt un vienā brīdī atplīsis. Pamodās (labi, ka tā), kad ugunsdzēsēji durvis iznesa. Dzīvoklis izdega, bet vismaz pats dzīvs palika.
