Vācu krustneši Latvijā cēla kultūrvēsturiskos pieminekļus. Pieminekļu tīkls jau 13. gadsimtā klāja visu Latvijas Republikas teritoriju. Tos iekļāva aizsargājamo pieminekļu sarakstā.
Pēc dzimtbūšanas atcelšanas zemnieki ieguva divas brīvdienas katru nedēļu un garāku atvaļinājumu, līdz tam bija viena diena. Vecāki man stāstīja, ka skolā un darbā bija jāiet arī sestdienās.
V Latviji biļi dva prezidenta – v načaļe Karļis Bļaumaņis, a potom Raiņis Bļaumaņis.
Latviešu strēlnieki zināja vācu valodu un ierakumos skaļi bļāva uz vāciešiem: „Ko jūs ar saviem svešajiem zābakiem pa mūsu zemi staigājat, mēs taču pa jūsējo nestaigājam”.
Avotam Klišānam par reformāciju bijis pilnīgi aplams priekšstats.
Luteram bija sapnis, tāpēc viņš pienagloja tēzes pie pāvesta cietokšņa durvīm.
Luteru sākumā neviens katolis neņēma galvā, jo viņš bija melnādainis.
ASV kodolgalviņas jau tālumā redzēja Krieviju un pretēji.
Jaunā strāva Latvijā ieviesa tramvaju, bet jaunlatvieši līdz savas kustības beigām brauca zirgu pajūgos.
Zemnieces devās uz pilsētām, jo tur bija daudz vairāk veselīgu vīriešu.
Agrārās reformas laikā zemnieki strādāja dienu un nakti, pat nepieceļoties no gultas.
V každoj semje jestj babuška, kotoruju rastreļaļi.
Kad es eju gar Brīvības pieminekli, es vienmēr skatos augšā. Tur es redzu sievieti un vienmēr nodomāju, ka tā ir māte.
Neviens tā arī nezina vai mirušajam Kalpakam mutes apkaimē parādījās smaids.
„Gulbim būs jāpaliek manā vietā”, teica Kalpaks un nomira.
Mēs nekad neaizmirsīsim Kalpaku viņa vīrietības dēļ.
Kalpaks bija īsts pulkvedis. Viņš pat gulēja ar saviem karavīriem.
Pie viesnīcas uz mums noraudzīsies Kalpaka seja.
Ejot pa parku, es tālumā ieraudzīju kaut ko lielu un brīnišķīgi stāvošu. Tas bija Brīvības piemineklis!
Uz Brīvības pieminekļa virsotni ved slepena pazemes eja.
Neatkarības akts notika dienas vidū pie teātra.
Visi upuri tika ierakstīti Brīvības piemineklī.
Nāve nemaz nav briesmīga, ja zini, ka tevi iekals piemineklī.
Vai nu Staļins vai Hitlers bija ledlauzis. Neatceros kurš, bet viens no viņiem bija.
Pēc darbadienas daudzi latviešu strādnieki gāja sociāldemokrātu pulciņos.
Latviešiem izdevās uzveikt citas komandas un izcīnīt neatkarību.
Sākumā no Bermonta bija tādas bailes, ka karavīru dvēseles aizgāja zābakos.
Nāves salā skanēja mirušo vaidi un kliedzieni.
Pēc Brīvības cīņām Latvija uzsāka postījumu atjaunošanu.
9.marts 2021, 20:48 |
links 
