Un tiem kas turpina pirkt homeopātisko ūdentiņu, noderēs skaidrojums kas tad homeopātija īsti ir, jo vairums to jauc ar fitoterapiju (terapija ar svaigiem vai kaltētiem ārstnieciskiem augiem vai to daļām).:
Homeopātijā zāles tiek gatavotas no augu, dzīvnieku, minerālu un sintētiskas izcelsmes vielām. Piemēri — Arsenicum album (arsēna oksīds), Natrum muriaticum (nātrija hlorīds jeb vārāmā sāls), Lachesis muta (Dienvidamerikas grāvju odzes (Lachesis mutus) inde), Opium (opijs) un Thyroidinum (vairogdziedzera hormoni). Homeopātiskās zāles tiek gatavotas, vairākkārtēji atšķaidot darbīgās vielas un veicot "potencēšanu" — desmit reizes spēcīgi sakratot. Homeopātijā tiek uzskatīts, ka tādā veidā palielināts preparātu iedarbīgums. Darbīgās vielas atšķaida ar etilspirtu vai ūdeni, bet nešķīstošās, piemēram, kvarcu vai austeru čaulas, sasmalcina un samaisa ar laktozi, veidojot triturācijas.
Pastāv vairākas homeopātisko atšķaidījumu apzīmēšanas sistēmas, tās atšķiras ar atšķaidījuma pakāpi. Decimālā atšķaidījuma sistēma tiek apzīmēta ar burtu D vai romiešu skaitli X. Piemēram, apzīmējums D6 atbilst atšķaidījumam pakāpē 10-6. Jo lielāka ir preparāta atšķaidījuma pakāpe, jo mazāks izgatavošanā izmantoto vielu daudzums atrodas konkrētā zāļu formā. Tiek uzskatīts, ka preparātam ar atšķaidījumu 12D pastāv 60% varbūtība, ka tā sastāvā būs 1 molekula vielas, ja pagatavošanai izmantots 1 mols izejvielas.
Daudz izplatītāks ir simtdaļas atšķaidījuma apzīmējums, kas tiek apzīmēts ar burtu C. Šāds atšķaidījums tiek atkārtos daudzas reizes, un tas tiek apzīmēts ar ciparu pirms burta C. Piemēram, homeopātiskā līdzekļa atšķaidījuma pakāpe 40C nozīmē, ka darbīga viela tika atšķaidīta 1:100 attiecībā, pēc tam tiek paņemta iegūtā šķīduma daļa un vēlreiz atšķaidīta proporcijā 1:100, un tā tālāk, procedūru atkārtojot 40 reizes. Faktiski atšķaidījuma pakāpe virs 12C nozīmē, ka preparāta devas sastāvā nav nevienas darbīgās vielas molekulas. Atšķaidījuma pakāpe 40C atbilst vienai molekulai uz visu novērojamo Visumu, bet atšķaidījuma pakāpe 200C (Anaferon, Oscillococcinum un citiem līdzekļiem) atbilst vienai molekulai uz 10320 Visumiem. Pēc būtības homeopātisko preparātu sastāvā ir tikai palīgkomponentes (ūdens, spirts, laktoze), nevis aktīvās vielas.
Nav neviena neatkarīga placebo kontrolēta klīniskā pētījuma, kas apliecinātu homeopātijas iedarbīgumu.
Vienu no lielākiem pētījumiem šajā jomā ir veikusi Austrālijas Veselības un medicīnisko pētījumu padome, kas, izanalizējot 1800 zinātniskas publikācijas, ir nonākusi līdz secinājumam, ka "nav pieņemamas kvalitātes pierādījumu, ka homeopātija darbojas labāk nekā placebo".
2017. gadā Krievijas Zinātņu akadēmija izlaida memorandu, kurā, apkopojot dažādu pētījumu datus, pasludināja homeopātiju par tādu pašu pseidozinātni kā ekstrasensorika un dziedniecība un ieteica valsts institūcijām veikt tās ierobežošanas pasākumus.
2010. gadā Lielbritānijas parlamenta Zinātnes un tehnoloģijas komiteja savā apkopojumā secināja, ka "nav apliecinājumu homeopātijas iedarbīgumam ārpus placebo efekta" un ieteica nepieļaut finansējuma tērēšanu homeopātijai valsts veselības sistēmas ietvaros.
2016. gadā ASV Federālā tirdzniecības komisija nonāca pie līdzīgiem secinājumiem un piedāvāja ierobežot homeopātisko līdzekļu reklāmu un likt to ražotājiem informēt patērētājus, ka līdzekļiem nav terapeitiskās vērtības.
Homeopāti parasti mēģina skaidrot homeopātijas iedarbīgumu ar "ūdens atmiņu", kas it kā nododot informāciju par darbīgo vielu bez tās molekulu klātbūtnes. Ilgstošas "ūdens atmiņas" parādība ir klajā pretrunā ar zinātniskiem priekšstatiem par vielu uzbūvi un nav guvusi nekādus eksperimentālus apliecinājumus (hidratācijas čaulu dzīves ilgums ap dažādām molekulām labākajā gadījumā ir mērāms simtos femtosekunžu).
Faktiski homeopātija ir balstīta uz XVIII gadsimtā formulētiem dogmatiskiem prātojumiem, kas nav guvuši apliecinājumus 200 gadu garumā. Ir cilvēki, kas ir pārliecināti, ka viņiem palīdz homeopātiskie līdzekļi, kas galvenokārt ir skaidrojams ar placebo efektu un ar to, ka lielai slimību daļai ir raksturīgas pacienta pašsajūtas svārstības un nereti atgriešanās pie normāla veselības stāvokļa, kas seko pēc saasinājuma fāzes, kad pacients arī griežas pie palīdzības. Tāpēc nevar secināt par ārstēšanās līdzekļu iedarbīgumu no atsevišķu cilvēku pieredzes, bet jāveic kompleksi placebo kontrolēti pētījumi uz daudziem pacientiem, lai varētu statistiski spriest par ārstēšanās iedarbīgumu salīdzinājumā ar pacientu kontroles grupu, kas nelieto pētāmos preparātus.
Homeopātijā zāles tiek gatavotas no augu, dzīvnieku, minerālu un sintētiskas izcelsmes vielām. Piemēri — Arsenicum album (arsēna oksīds), Natrum muriaticum (nātrija hlorīds jeb vārāmā sāls), Lachesis muta (Dienvidamerikas grāvju odzes (Lachesis mutus) inde), Opium (opijs) un Thyroidinum (vairogdziedzera hormoni). Homeopātiskās zāles tiek gatavotas, vairākkārtēji atšķaidot darbīgās vielas un veicot "potencēšanu" — desmit reizes spēcīgi sakratot. Homeopātijā tiek uzskatīts, ka tādā veidā palielināts preparātu iedarbīgums. Darbīgās vielas atšķaida ar etilspirtu vai ūdeni, bet nešķīstošās, piemēram, kvarcu vai austeru čaulas, sasmalcina un samaisa ar laktozi, veidojot triturācijas.
Pastāv vairākas homeopātisko atšķaidījumu apzīmēšanas sistēmas, tās atšķiras ar atšķaidījuma pakāpi. Decimālā atšķaidījuma sistēma tiek apzīmēta ar burtu D vai romiešu skaitli X. Piemēram, apzīmējums D6 atbilst atšķaidījumam pakāpē 10-6. Jo lielāka ir preparāta atšķaidījuma pakāpe, jo mazāks izgatavošanā izmantoto vielu daudzums atrodas konkrētā zāļu formā. Tiek uzskatīts, ka preparātam ar atšķaidījumu 12D pastāv 60% varbūtība, ka tā sastāvā būs 1 molekula vielas, ja pagatavošanai izmantots 1 mols izejvielas.
Daudz izplatītāks ir simtdaļas atšķaidījuma apzīmējums, kas tiek apzīmēts ar burtu C. Šāds atšķaidījums tiek atkārtos daudzas reizes, un tas tiek apzīmēts ar ciparu pirms burta C. Piemēram, homeopātiskā līdzekļa atšķaidījuma pakāpe 40C nozīmē, ka darbīga viela tika atšķaidīta 1:100 attiecībā, pēc tam tiek paņemta iegūtā šķīduma daļa un vēlreiz atšķaidīta proporcijā 1:100, un tā tālāk, procedūru atkārtojot 40 reizes. Faktiski atšķaidījuma pakāpe virs 12C nozīmē, ka preparāta devas sastāvā nav nevienas darbīgās vielas molekulas. Atšķaidījuma pakāpe 40C atbilst vienai molekulai uz visu novērojamo Visumu, bet atšķaidījuma pakāpe 200C (Anaferon, Oscillococcinum un citiem līdzekļiem) atbilst vienai molekulai uz 10320 Visumiem. Pēc būtības homeopātisko preparātu sastāvā ir tikai palīgkomponentes (ūdens, spirts, laktoze), nevis aktīvās vielas.
Nav neviena neatkarīga placebo kontrolēta klīniskā pētījuma, kas apliecinātu homeopātijas iedarbīgumu.
Vienu no lielākiem pētījumiem šajā jomā ir veikusi Austrālijas Veselības un medicīnisko pētījumu padome, kas, izanalizējot 1800 zinātniskas publikācijas, ir nonākusi līdz secinājumam, ka "nav pieņemamas kvalitātes pierādījumu, ka homeopātija darbojas labāk nekā placebo".
2017. gadā Krievijas Zinātņu akadēmija izlaida memorandu, kurā, apkopojot dažādu pētījumu datus, pasludināja homeopātiju par tādu pašu pseidozinātni kā ekstrasensorika un dziedniecība un ieteica valsts institūcijām veikt tās ierobežošanas pasākumus.
2010. gadā Lielbritānijas parlamenta Zinātnes un tehnoloģijas komiteja savā apkopojumā secināja, ka "nav apliecinājumu homeopātijas iedarbīgumam ārpus placebo efekta" un ieteica nepieļaut finansējuma tērēšanu homeopātijai valsts veselības sistēmas ietvaros.
2016. gadā ASV Federālā tirdzniecības komisija nonāca pie līdzīgiem secinājumiem un piedāvāja ierobežot homeopātisko līdzekļu reklāmu un likt to ražotājiem informēt patērētājus, ka līdzekļiem nav terapeitiskās vērtības.
Homeopāti parasti mēģina skaidrot homeopātijas iedarbīgumu ar "ūdens atmiņu", kas it kā nododot informāciju par darbīgo vielu bez tās molekulu klātbūtnes. Ilgstošas "ūdens atmiņas" parādība ir klajā pretrunā ar zinātniskiem priekšstatiem par vielu uzbūvi un nav guvusi nekādus eksperimentālus apliecinājumus (hidratācijas čaulu dzīves ilgums ap dažādām molekulām labākajā gadījumā ir mērāms simtos femtosekunžu).
Faktiski homeopātija ir balstīta uz XVIII gadsimtā formulētiem dogmatiskiem prātojumiem, kas nav guvuši apliecinājumus 200 gadu garumā. Ir cilvēki, kas ir pārliecināti, ka viņiem palīdz homeopātiskie līdzekļi, kas galvenokārt ir skaidrojams ar placebo efektu un ar to, ka lielai slimību daļai ir raksturīgas pacienta pašsajūtas svārstības un nereti atgriešanās pie normāla veselības stāvokļa, kas seko pēc saasinājuma fāzes, kad pacients arī griežas pie palīdzības. Tāpēc nevar secināt par ārstēšanās līdzekļu iedarbīgumu no atsevišķu cilvēku pieredzes, bet jāveic kompleksi placebo kontrolēti pētījumi uz daudziem pacientiem, lai varētu statistiski spriest par ārstēšanās iedarbīgumu salīdzinājumā ar pacientu kontroles grupu, kas nelieto pētāmos preparātus.
14.maijs 2020, 18:08 | links
