raihs [15.03.22]: Par to latviešu strēlnieku garu, es vairs neesmu pārliecināts... Kurš no mums varētu apzvērēt, ka ietu karot? Es personiski nevaru. Daudz domu pa galvu maisās. Kādēļ? Tādēļ, ka pirmkārt , no karošanas nekā nesaprotu, jo armijā neesmu bijis, un nav jēgas tikt nosistam, ja es nenositu vismaz divus krievus. Iet zemessargos? Tak tur pirmo pusgadu ierindas mācības notiek! Tas ir, māca soļot! (gribas bildi ielikt). Mums ir pusgads? Treškārt - un tas ir smagākais jautājums - vai mūsu pašreizējā valsts ir tā vērta, lai dēļ tās mirtu?
Tai pat laikā es saprotu, ka es neredzu sevi nekur bēgot! Man pat riebjas tā doma! A ko darīt? Bezjēdzīgi nomirt idejas vārdā? Arī stulbi... Es teikšu tā, ka ir slikti, ks mums nav obligātā dienesta - tas domas saliktu pa vietām.
Par ZS un pirmo pusgadu ierindas mācībai - atvaino, absolūtas muļķības. Katrs ZS bataljons ir specifisks, tālāk jau sadalījums pa rotām, vadiem.
Ja būsi tēmā, atradīsi vietu, kur dabūsi ostīt pulveri jau pavisam drīz.
Te visu laiku izskan naratīvs par to, ka es jau nemāku, man nav pieredzes utt.
Saņemās, piezvana, iestājās, mācās. Nav mums vairs laika kko domāt un CL forumā tikai pirst.
