Uz kurieni mūs bīda šie liekuļi
''Lūk, viens: “Par rupju sabiedriskās kārtības
traucēšanu, kas izpaužas apzināti nepatiesu ziņu vai izdomājumu publiskā izplatīšanā, traucējot cilvēku mieru, iestāžu, organizāciju darbu - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem...”, un otrs: “Par sistemātisku apzināti melīgu izdomājumu, kuri ceļ neslavu padomju valsts un sabiedriskajai iekārtai, izplatīšanu mutiski, kā arī rakstveidā, drukātā vai citādā formā, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem...”
Kā redzam, vienīgā atšķirība ir tā, ka vienā redakcijā “melīgie izdomājumi”, par kuriem jāliek cietumā, “ceļ neslavu padomju valsts un sabiedriskajai iekārtai”, bet otrā “traucē cilvēku mieru, iestāžu, organizāciju darbu”. Bordāns, Judins un citi “eksperti” gluži kā padomju laiku tiesneši kolaboranti spriedelē, ka kriminālatbildība jau iestāšoties tikai tad, kad nepatiesi izdomājumi tiks izplatīti apzināti, tikšot traucēts cilvēkiem miers utt. Visas šīs atrunas ir no tās pašas sērijas, kuru dēļ tiesāja Astru un viņu pāragri 56 gados iedzina kapā.
Jāatzīmē, ka tolaik Latvijā par šiem “nepatiesajiem izdomājumiem” kādu laiku tikpat kā nevienu netiesāja, bet tad atnāca Andropovs - pateica, ka vajag, un mazlietotais pants pēkšņi aktualizējās. Patiesību sakot, šis pants kā Damokla zobens visu laiku karājās virs visu PSRS iedzīvotāju galvām. Ikviens zināja, ka, ja “daudz sprēgāsi”, ir panti, pēc kuriem vienmēr varēs tevi ietupināt. Tas bija dziļi iesēdies ikviena asinīs.
Šo atmosfēru, kad režīms jūtas no visām pusēm drošības spilveniem apkrauts, no asākas kritikas norobežots, Bordāns un Judins cenšas atjaunot. Nav šaubu, ka varai tā ērtāk. Un nevajag stāstīt, ka tagad esot pavisam citi laiki. Lieliski atceros tos laikus, un patiesi pagaidām vēl vārda brīvība ir nesalīdzināmi plašāka par to, kāda tā bija Astras tiesāšanas laikā, bet diemžēl virzība uz abu režīmu arvien tuvāku līdzību ir nepārprotama. Iespējams, ka arī tagad par šo Bordāna iniciēto pantu kādu laiku nevienu nesodīs, līdz kādā brīdī radīsies politiskā vajadzība, un tad tas gluži nepatīkamā kārtā atdzīvosies.
Obligāti jāpiemin vēl kas. Tas, ka Astras pieminekļa atklāšanas laikā Bordānu izsvilpa kaut kādi šaubīgi personāži, ne mazākajā mērā neattaisno Bordānu. Pēc tā, ko Bordāns ir izdarījis, konkrēti - pēc Andropova cienīga likumprojekta izvirzīšanas, viņam vairs nebija ne mazāko tiesību piedalīties šī pieminekļa atklāšanā. Visi viņa agrākie nopelni pieminekļa organizēšanā tajā brīdī zaudēja morālo spēku. Ar šādu likumprojektu virzīšanu viņš sevi ir nenomazgājami aptraipījis. Tas, ka pieminekli Astram atklāja Astras netiešā slepkavas - Andropova - idejiskais dvīņu brālis, ir vienkārši kliedzoši, par ko klusēt nedrīkst.''
25.janvāris 2022, 14:17 |
links