Ekonomika un politika

Labāk paskatās no copes lietu puses. Inventāra ziņā taču ierindas PSRS copmanim bija pilnīga katastrofa. Nevar salīdzināt ar kapitālistu copes lietām. Man ir bērnības trauma no padomju laikiem - mācīšanās spiningot ar tiem padomju brīnumiem. Pāris iemetieni un pusstundu ņemies, lai atpiņķerētu bārdu. A, kapitālisti lietoja feinos ABU cardinālus jau no 60 gadu beigām (daudziem nostaļģiska kulta lieta vēl tagad) , forelītēm visādi meppiņi utt.

Es uzskatu, ka man ir ļoti laimējies ar dzimšanas laiku(1972) un laikmetu- bērnība krievu laikos ar visiem tā laika bonusiem- štābiņiem, futeni pagalmā, karbīda spridzināšanu, dūmu svecēm, utt, un protams, copi katrā nedēļas nogalē, jaunība romantiskajā pārējas periodā, un pieaugušie gadi tagad, ar visām šī laika demokratiskas valsts priekšrocībām, no kurām personiski man vissvarīgākās ir neierobežotas biznesa iespējas un ceļošana.

tagad brīvi visur ir nopērkami augļi,padumjajos laikos tādu ekstru nebij

udens2, 8.septembris 2021, 09:39

piekrītu, augļi bija sezonāli, bet Rīgā bija diezgan pieejami visādi tur āboli, bumbieri, zemenes, apelsīni, mandarīni, arbūzi, melones, vīnogas...

banāni bija retums (bet es arī tagad šos neēdu), par visādām tur eksotikām nemaz nerunājot...

tagad brīvi visur ir nopērkami augļi,padumjajos laikos tādu ekstru nebij

labi laiki bijuši,lai piesistu māgu vajadzēja blatu:)

udens2, 8.septembris 2021, 08:20

Ar pilnu maku piesist māgu nav nekāda māksla :) Toreiz bija populārs teiciens - labāk 100 draugu nekā 100 rubļu.

Produktu (labu, kvalitatīvu produktu) nepietika kā tad tā tagad. Toreiz regulēja ar pieejamību, rindām, tagad ar naudu. Vistu pēdas un margarīns arī tolaik brīvi stāvēja, pērc cik gribi, arī dārgi nebija.
Arī šodien reti kurš brokasto ar melno ikru maizēm, vai vakarā ielej glāzīti no pudeles par 100 eur. Un ne jau tāpēc, ka negrib, vai negaršo, bet naudiņas pietrūkst...

labi laiki bijuši,lai piesistu māgu vajadzēja blatu:)

Par to " gaļas kombinātu " vecajie ciema sanseji stāstīja patiesas anekdotisks lietas.

Miliciem,druzzinikiem ( DND Durakam Necevo Delatj ) bija vaktejot dikti jāuzmanās dzelzceļa pusē.

Jo tur uz galvas reali varēja uzkrist,ļoti smags maiss ar gaļu,ko meta pār žogu fenderejot.

p.s. Man vēl taga mājās ir pa pilnam veco labo nažu no " gaļas kombināta " ar kuriem gaļu grieza.

Perfekts metāls,nju a neizskatīgi spalu " rucku " var piedzīt pēc savas gaumes,patiksanas.

Jeden das Seine. Katram savs.

Tautieti Jānis !!!

Kāds vēl valsts mūsu ciema vīriem pie gaļas, ij vēl veikalā.

Mums ciema,pavisam blakus...iraid Gaļas kombināts " " Rigas miesnieks " tur arī strādāja pulks ar vietējiem vīriem.

Tad nju vakarā pēc darba,vīri ienāca pie savām " kundem " notirgoja iepriekš pasūtīto gaļu.
Tad pa ceļam uz mājām aizgāja uz " tocku " samainījās tur gaļu viņu ( šņabis nebija populārs )

Padziedsm tautieši :-)))

Ak skaistā jaunība....
Tas bija tik sen....

Jeden das Seine. Katram savs.

Tautieti Jānis.

Viedi tavi vārdi,viedi.

AgrJauniba ( gadi puiseliem 10-14 ) mēs lēcām uz saviem superVello " orljonok" un no mūsu ciema jautrā bariņā vicojam uz Mežaparku.

Izpeldejamies ezers,no ezera puses ielidam pa publiski pieejamiem caurumiem Zoo ( velo nometam turpat,ezera krastā,bez jebkādas apsardzes.

Ij par ko mans garstāsts..
Ja bija laiks un luste,braucam uz Lielo estrādi,kur zem tribīnēm bija lielum liela VDNH izstāde ( Vistavja Narodnih Dostizenij, vai līdzīgi )

Tur gan mēs puiseli staigajam un brinijamies par izstaditajam,īpaši gardumlietam...kuras mēs nekad nebijām redzējuši veikalos.

Mūsdienās paradoksali,bet...kaimiņi krievu tante " tjotja Ljuba " reizi gadā brauca ciemā pie māsas uz Maskavu...ij mums bērniem atveda gardumus ( izsniedza stipri limitēti )

Ja vēl Latvijā ražoti zefiri bija redzēti....tad Latvijā ražotas aprites....bija kauc kas exclusivas :-))

p.s. loģisks padumju šprotu ceļš līdz latvieša vēderam.
Latvija---Maskavs---Latvija !!!

Jeden das Seine. Katram savs.

Ko jūs te muld Tautieši !!!

Man laukos- Zemgale,veidiem,kā " tautas ienaidniekiem " izsūtītajiem uz abiem...bija pensija 80 rubuli.....

Ij viss notika pa " lepno "...gaļas,dārzeņi,pa pilnam,tikai pašiem bija jaoasancee,protams arī veccu- pilsētnieku talkas.
Cuukas bēres,malkas,kartupeļu talkas.

Tiesa atceros mans krusstevs " lauku puika " pilsētas " fraijers"( uz laukiem brauca žakete,krekla balta ) saveda pat pilsēta īstus brīnumus.

Suomu margarīnu ( zeltainā papīra )
Jacobs šķīstošo kapeņu ( tādas kā mūsdienās cetrkantainas burciņas )

Rudenī mums uz Rīgu ar auto smago ( pa ceļam ) veda maisus ar karpeliem,bietēm,burkāniem,kaaliem.
Pieaugusas sievietes brīvdienās ņemas pie plīts marinejot,taisot ievārījums,ij t.t.

Īsāk sakot...rudenī pagrabs bija pilns ar krājumiem ziemai.

Jeden das Seine. Katram savs.

SŪc par politiku, bet briežu baurs šogad galīgi švaks, bulļi tramīgi, nevar pielīst klāt, rauj koferi, troksni ar nekādu dižo netaisas, tikko paklausījos, tikai 3 gab dzirdami. Laikam karstā vsara ieviesusi korekcijas.

Lielāks vai mazāks blats bija praktiski katram, kaut kur. Laukos naudas vienība bija polšs(puslitrs). Ja traktoristam, kas izdzina kartupeļiem vagas deva piecīti, šis dikti spurojās un teica lai dod šņabi.

Bebrs [07.09.21]: Es atceros, kad gaļas veikalā bija vienīgā preci - vistu kājas par 7 kapeiki/kg. Tās vistu kājas bija ne jau stilbiņi, bet pēdas daļa un bik augstāk, tā daļa, kas ir zvīņaina. Nekāds dižais buljons tur drošvien neiznāca.

Tas bija tas kas nonāca līdz letei

mezadjadja [07.09.21]: Tautieši Ūdens unJanis.

Njazinu kādos jūs daudzstāvu blokmāju džungļos esat pavadījusi savu skaisto jaunību,bet es ( Made in 1972 ) no bērnības nemaz neatceros jūsu minētās " cisinu šausmas "

Nebija ( vismaz mūsu ģimenē ) bieži kauc kādi cisinu- desas,vai to veikalos nebija...vai arī manejie senči pēc viņiem īsti nekaroja....

p.s.Skola atminies gan,brivpusdienas ( bijām daudzbērnu ģimene,3 !!! bērni ) pa laikam bija kauc kādas sardeles- cisinu,bet tie jau ka visu paaudžu skolēniem nebija īsti njammigi:-)))

Jeden das Seine. Katram savs.

Iespējams, nebija blats gaļas veikalā. Mums ar kaimiņieni bija paveicies. Tas arī savs neatņemams tā laika burvīgums.
Kad Pēterburgā braucu ar taksi, man šofers - džeks tāds samērā jauns slavināja Marksismu un kaunināja kā mēs tā visu sačakarējām ar savu kapitālismu un eiropeismu. Tad tā objektīvi aprunājāmies un noskaidrojās ka šiem jau tur tā situācija galīgi savādāka bija. Un tik un tā viņš atteicās ticēt, ka visus tos labumus ko pie mums ražoja mēs paši tā īsti nevarējām nopirkt... jo viņiem tas bija. Pa kādu blatu! Par to taču cietumā lika :))

Es atceros, kad gaļas veikalā bija vienīgā preci - vistu kājas par 7 kapeiki/kg. Tās vistu kājas bija ne jau stilbiņi, bet pēdas daļa un bik augstāk, tā daļa, kas ir zvīņaina. Nekāds dižais buljons tur drošvien neiznāca.

Tautieši Ūdens unJanis.

Njazinu kādos jūs daudzstāvu blokmāju džungļos esat pavadījusi savu skaisto jaunību,bet es ( Made in 1972 ) no bērnības nemaz neatceros jūsu minētās " cisinu šausmas "

Nebija ( vismaz mūsu ģimenē ) bieži kauc kādi cisinu- desas,vai to veikalos nebija...vai arī manejie senči pēc viņiem īsti nekaroja....

p.s.Skola atminies gan,brivpusdienas ( bijām daudzbērnu ģimene,3 !!! bērni ) pa laikam bija kauc kādas sardeles- cisinu,bet tie jau ka visu paaudžu skolēniem nebija īsti njammigi:-)))

Jeden das Seine. Katram savs.

Tautieti Raihs !!!

Viedi tavi vārdi,viedi...

Tā nav nekāda " spīdzināšana " normāls treniņu process. Tas ka pie tā piederas,jau tā laika "dabīgais atbirums " tas ir cits jautajums.

Pavisam nesen " Bruknas " katoļu misijas skandāls,kur priesteris Mediņš ( skarbs un paties vecis ),kurš.....pusaudžiem bija licis.....STRADAT,smagi strādāt,nevis pogas spaidīt telefona.
Pārbaude secināja,PARKAPTAS bērnu tiesības...un Mediņš nosplavas ( pārnestā nozīmē ) un teicās ka nekad vairs ar paraudzinamiem pusaudžiem,kurus misija nodod...viņu vecāki,vairs nesaistisies.

Kur visā šajā stāstā ir veselais saprats- loģika ???
Es allaž minu tādu līdzību. Var ziemā,sniega,apgulties zem priedes,gulēt ar atvērtu muti....un gaidīt kad tajā iekritis banāns.

Krieviski. " Bez truda nje vitascis RIBKU iz pruda "

Parlatviskojot " Ja mīli ar kamaniņas no kalna lejup braukt....mīļi arī kamaniņas kalna vilkt.

p.s.Padumijas laikos tas bija normāls treniņš....lielākā " elle " sākas kad tevi jau gatavoja sportam.
Mūsdienās tas ir bernu-pusaudzu tiesību pārkāpums.

Jeden das Seine. Katram savs.

Par mūsu laimīgo bērnību,sausminosajos :-))) padumijas apstākļos.

Atmiņā nāk tie pelēkie gastronoma cīsiņi, kuri izskatījās nekā bet garšoja afigenna! Bet zāle arī zaļāka bērnībā bija :)

Janis96, 7.septembris 2021, 21:32

Nu nez,es šobaldien praktiski neēdu desai līdzīgos izstrādājumus tieši dēļ padomju mēsliem
,trauma laikam uz mūžu.Bet laikam badīgajam padomju pilsonim viss šķita garšīgs ko reti varēja dabūt:)

Junior, gribi tici, gribi ne, bet Pītera tirgos kārtība bija. Ar kartupeļu tirgotāja kapeikām, tur nopirkt nevienu nebija iespējams. Vēl. Pret Baltiešiem bija ļoti pozitīva attieksme, gan no tirgus vadības, gan pircējiem. Pēc 1985.g. kļuva nedaudz vaļīgāk. Sāka parādīties Kaukāza ietekme.

raihs [07.09.21]: Lūk te ir arī tā "sāls" - vai tāda spīdzinašana ir jauzskata par kaut ko labu un apsveicamu, un par kaut ko tādu, ar ko jālepojas? Kanādā jau toreiz bija mūsdienīgas treniņu sistēmas, kuras bez tādas spīdzināšanas panāca labāku rezultātu. Par mūsdienām nemaz nerunāsim...

Tāpēc jau aiz okeāna bija gatavi pirkt šo "produktu" par lielu naudu. Šeit vairākkārt pieminētaus Helmis jo projām ir vecākais pirmo reizi NHL draftētais spēlētājs, ja nemaldos.