Ja jau par bērnu un jauniešu copēšanu tēma.
Pats makšķerēju no mazas mazotnes, arī jaunības gados ne tikai staigāju par tusiņiem, bet braucām makšķerēt, ka piemērs 15 gados ar vilcienu līdz priedainei un ar kājām līdz varkaļu kanālam ar visu nakšņošanu pie ugunskura.
Sievu arī izvelējos, kurai nav problēma teltī palikt un mani visi trīs bērni, braukšanu ar telti uztver ar prieku un kā piedzīvojumu (lai arī telefoni, datori, interaktīvā televīzija, xbox ikdienā ir topā).
Dēlam mācīju makšķerēt kad vēl pamperos bija, jāreķinās ka bērnam ilgas stundas uzmanību ir grūti noturēt un sakumā tas izvēršas arī ar visadu uzjautrināšanos kā akmeņu mētāšanu, niedru laušanu utml., kad nāk "kāpēc" periods tur jau dēls copi izmanto sava labā, jo tā ir nedalīta uzmanība arī viņam un viņš var runāt ar tevi par visu, kas ienāk prātā.
Copējot ar bērnu ir jājūt, kad ir galvenais process - asarīši uz spininga, uz pludiņa raudiņas un kura mirklī prasās izaicinājums un pirmās trofejas.
Mēs kad dodamies ezerā, dēls telefonu vienmēr atstāj mašīnā - nekad neesmu licis viņam to darīt pat dažreiz prasījis, ko neņem - atbilde: "ai nevajag"!
Dels iemācīja, brālēnu spiningot un tur būtu interese, bet par cik ka vecāki īsti neatbalsta, puikam arī īsti neaiziet. Tai pasā laikā sievas brālēna dēls ir vienmēr priecīgs, kad ierodamies, jo zin ka paņems līdzi laivā, jo vecāki ir ar pasīvi uz copi un vienu ezera vēl nelaiž.
Meitas mēģinu pat drusku atturēt no copes (visu to nevaru pavilkt), bet protams laukos gar dīķi dzīvo ķer gan mailītes, gan karūsiņas.
Puikam patreiz 12. gadi, kas būs vēlāk redzēsim, bet ceru ka interese pret copi nezudīs - bet tas ka palēkās no spiningošanas uz pludiņu, feederi un atpakaļ ir skaidrs.
Kas attiecas uz citiem jauniešiem, kam vecāki necopē, es domāju viņi pie copes vairāk pievērsīsies, kad paši lems par savu laiku un finansēm.
30.jūnijs 2021, 13:38 |
links 
