Foreles

Ja reiz tauta runā par laikiem, kad zāle bija zaļāka - tad kādreiz upes un upītes tecēja cauri MEŽIEM nevis kā tagad, labākajā gadījumā 5-15m platu joslu ar sīkiem baltalkšņiem, ievu krūmiem un kādu upeni uz pašas krasta kantes.

Man ir apkārt "upes", pēc tēva stāstītā tur ķēra kādreiz ar tīklu zivis spaiņiem..
Ja grābj ar spaiņiem, tad nav brīnums ka pēc kāda laika tur pat zāle neaug...

zverkavis, 13.jūlijs 2015, 10:01

Ko tu irs :).. Te viens vaidēja, ka netiek ar zālēm dīķi.. Negribi ar spaini pahalturēt, ja tik gudrus apgalvojumus manā virzienā pūt?
13.jūlijs 2015, 10:48 | links
 
Mjuniors,Tu liec prātvēderiem darīt to,ko pats dari nelabprāt!Nešķiet nedaudz aplam!?
13.jūlijs 2015, 10:36 | links
 
Redz Kārlīt,man geogrāfija nav jāmācās tavā izpratnē,man geogrāfija ir acu priekšā.Ja grāvji aizaug,drenāža aizsērē,un ūdens daudzums upē turpina samazināties,tad nevilšus sāc domāt,kas ir izmainijies pēdējo trīsdesmit gadu laikā!Pirmais ko es redzu,ir sarakti tūkstošiem dīķu.
Divsimt metri no manis ir strauts uz kura noteces ir seši,pēc kilometra strauts ar piecpadsmit dīķiem,un pāris kilometrus tālāk upele ar deviņiem.Lielākais 4ha,kopā noteikti virs 20ha.Nu jā,vēl te lejā seši dīķeļi,kas barojas tikai no kolektora un virzemes ūdeņiem.Tas vis nieka 5km rādiusā.Vairākumam caurtece nieciga,tāpēc sausās vasarās līmenis nokrītas par metru un vairāk!Nav man nekādu dakterisku pierādijumu,tāpēc es tikai domāju,ka tas viss atņem ūdeni upei,tieši sausajā un karstajā laikā.
13.jūlijs 2015, 10:26 | links
 
Ja reiz tauta runā par laikiem, kad zāle bija zaļāka - tad kādreiz upes un upītes tecēja cauri MEŽIEM nevis kā tagad, labākajā gadījumā 5-15m platu joslu ar sīkiem baltalkšņiem, ievu krūmiem un kādu upeni uz pašas krasta kantes.

Man ir apkārt "upes", pēc tēva stāstītā tur ķēra kādreiz ar tīklu zivis spaiņiem..

Ja grābj ar spaiņiem, tad nav brīnums ka pēc kāda laika tur pat zāle neaug...
13.jūlijs 2015, 10:01 | links
 
sulla,

bet ja paskatāmies uz lietu lokāli:

Latvijā ir ap 150+ upēm kurās pastāvīgi vai daļēji dzīvo foreles.

Liela daļa upju ir meliorācijas piesmietas, uz tām ir sabūvēti aizsprosti utt. Tā rezultātā daudzās upēs ir nelielas izolētas foreļu populācijas, arī īsākos posmos par kilometru.
Daudzās upēs ir palikuši kritiski īsi nārsta posmi, vietām īsāki par 100 metriem. Ir upes kur nārsts notiek tikai pietekošos strautos, kas sausās vasarās praktiski izsīkst.
Zinu tecējuma ziņā lieliskas mazupes kurās foreļu nav.

Esmu novērojis, ka vienā upes baseinā starp tagad izolētām upēm ir krāsojuma ziņā atšķirīgas foreļu populācijas. Pakāpeniski zaudējot atsevišķās populācijas varam nonākt pie stipri tuvradniecīgas populācijas no mākslīgās pavairošanas.


Vēsā, straujā un ar skābekli bagātā ūdens ekosistēma nenozīmē tikai foreles, tur ir arī kukaiņi, augi, gliemeži utt. Daudzām sugām par dzīves telpu kalpo tekošā ūdenī esošs AKMENS.
Eiropas mērogā Latvijas un Igaunijas mazo upju ekosistēmas ir unikālas.
13.jūlijs 2015, 09:39 | links
 
Chalitim- lasīju, ka pazīsti A.Rozīti.. Kur cepiens? Runā ar cilvēkiem kas šo lietu saprot.. Konkrēti minēju viņa labos darbus, ko skaļi nenosaucu.. Mani postējumi bij domāti citam prātvēderam..
Armands tieši nodarbojas ar mazuļu laišanu utt.. Labāk lai runā darbi nevis cepieni šeit
13.jūlijs 2015, 09:23 | links
 
Aronas upe esot kādreiz ar strāvu sista .... cik zinu ka vietējie ķer ar āķiem un mazu....
13.jūlijs 2015, 09:14 | links
 
nēsu forelīsts bet man te ir mazās upītes no ezeriem kuras pavasaros iet pāri bet vasarā ūdens vardei līdz padusēm...... uz upes ir aizsproti ik pa gabaliņam...... cik ūdens sūcās garām aizsprostam tik arī ir ... krasti aizuguši upes pilnas ar kokiem sakritušiem kuri arī veido azsprotojumu .. krievu laiko protams zivis tika pabendētas gan ezeros gan upēs.......... blakus lauki tika apstrādāti ar amanjaku kas ieplūda ezerā un zivis gāja bojā.. tāpat fermas sūdi gāja upēs uz ezeros.... melorācijas sistemas lielāka daļa ir ciet aizaugušas un aizkalotas ciet trubas.... ta kur tad es to mazuļus laidīšu ? jaūdens līmenis nav tik cik vajadīgs? ir vietas kur ir izskalots palu laikā pie lieliem akmeņiem un pacerēs... bedrītes....... ja ar būtu kur laist tad no otras puses ūdris un ūdelei delikatese.. un ja līdz otram galam viņa aiziet tad tur maliķis priekšā.....
13.jūlijs 2015, 09:09 | links
 
Lai cik dīvaini nebūtu es ar savu forelēšanas nabadzīgo pieredzi dodoties pie upes- bez zivs (foreles) nēesmu atgriezies mājās.. vai ja ne zivs, bet ar pozitīvām emocijām gan!

mjuniors, 13.jūlijs 2015, 00:17[/quote]
Redzi, forelēšanā Tev ir nabadzīga pieredze, bet viedoklis jau ir! Tu esi redzējis kā padsmit mēra alatas vienkopus vaktē tinēja kāpuru, kurš "diegā" karājās virs upes?! Ik pa laikam kāda nervozāka izlec visā augumā, mēģinot notvert.
Vai upes maiļu nārstā lielas foreles sadzinušas mailes galīgā seklumā un tās gana. Vēl simts metru garā posmā vienlaikus astoņas foreles uzlasa viendienes. Lielākā noteikti virs 2kg un mazāku par čem ar nebija! Es to esmu atskatījies un man ir nojausma, kādu resursu spēj uzturēt Latvijas upes!
Diemžēl Tu to nekad neredzēsi! Dēļ simtiem HESu, dēļ meliorācijas, piesārņojuma, utt. Visus antropogēnos faktorus nenosaukšu.
Te cilvēki, kā Tu saki īd un čīkst lai saglābtu to, kas vēl palicis.
13.jūlijs 2015, 07:05 | links
 
es i enerģētiķss. es neko nejēdz. tapē es uzdo jautājums.
kas ir galvenais meliorācijas uzdevums, mērķis?
kas ir latvijas lielākās iekšzemes ūdenskrātuves? vai tiešām ezeri, upes? kas ir labākais ūdens akumulators? no kurienes ūdens lēnāk pazūd - aiztek, iztvaiko - upe, ezers, purvs? var pievienot sarakstam arī zemi kaut zem savas mājas. kas notiek, ja Latvijas lielākās daļas ūdenskrātuvju līmeni pazemina par pusmetru, metru? cik no tā procentuāli izmainās virszemes ūdens apjoms? kā attiecīgi mainās cilvēka spējas ūdeni piesārņot? kāda ir ūdens siltumietilpība attiecībā pret citām vielām? kas notiek ar upju līmeni, ja virszemes ūdens apjoms tiek samazināts? kā uz to reaģē upes augi? kā izmainās skābekļa daudzums upes ūdenī? atbildot uz šiem un vēl daudziem citiem jautājumiem varētu secināt, kā mainās upju iemītnieku dzīves apstākļi. var vēl piemest - kur un kāpēc bebri veido uzpludinājumus? kas ir forelēm piemēroti dzīves apstākļi? kuros laikos, kādā udenkrātuvē, kurām zivju sugām bij lielākā iespēja, ka to skaitu stipri ietekmē cilvēks?
13.jūlijs 2015, 07:00 | links
 
munjors,labprāt izlasītu kādu grāmatu par meliorācijas ietekmi uz dabu,kuru tu ieteiktu!

sermuksis, 13.jūlijs 2015, 00:58

Konkrēti mans uzreiz Tev nenosauks kuru grāmatu! Bet tavi domu graudi ir mazsvarīgi kā: "domāju.." jeb uzskatu kā galveno un patieso viedokli, patiesībā nozīme ir tikai tev pašam, kas kļūdaina.
Meliorācijas ietekme uz vidi.. Atbrauc ciemos, un parādīšu tev konkrēti praksē kur ir tā novērojama.. Man ir apkārt "upes", pēc tēva stāstītā tur ķēra kādreiz ar tīklu zivis spaiņiem.. Tagad tur ir grāvis.. Neredzēsi nevienu zivi.. labi ne tikai zivi, bet vasarā arī ūdeni!
Otru prakses dienu noteikti parādītu ezeru Lubāns.. Kas pavasaru palos pirms meliorācijas pārsniedza 3x lielākus izmērus esošajam tagad.. Kas bij Eiropā unikālākā parādība ar savu izmēru maiņu gada griezumā..VIVA PSRS..
Trešā dienā- prakse notiktu, purva apmeklējumos.. Redzētu, kā purvi aizaug ar kokiem..
Izglītoties ir forši.. Un grāmatas ar ;) Mans nav lektors, bet kaut cik skolā esmu gājis un pa ausu galam dzirdējis ko ar.. Un tikai iesaku šo to, lai veidotos interesantāka sarunas vide..
Tikko iemetu mātē googlē info, izmeta ļoti daudz.. Lasi, lai nesanāk kā:
"Čukča ņe čitateļ, on pisateļ.." ;)
13.jūlijs 2015, 02:48 | links
 
munjors,labprāt izlasītu kādu grāmatu par meliorācijas ietekmi uz dabu,kuru tu ieteiktu!
13.jūlijs 2015, 00:58 | links
 
Domāju,ka grāvji un drenāža nav būtiskākais ūdens pazušanas iemesls,vairāk sliecos domāt par uzpludinājumiem,caur kuriem ūdens iztvaiko,nemaz līdz upei nenonākot!

sermuksis, 12.jūlijs 2015, 23:26

Iesaku mazāk domāt, bet palasīt grāmatas.. ;)
13.jūlijs 2015, 00:21 | links
 
Domāju,ka grāvji un drenāža nav būtiskākais ūdens pazušanas iemesls,vairāk sliecos domāt par uzpludinājumiem,caur kuriem ūdens iztvaiko,nemaz līdz upei nenonākot!

sermuksis, 12.jūlijs 2015, 23:26

tu vispār fiziku, ģeogrāfiju skolā esi mācījies? :) Tak pielaid savu vannu pilnu un paskaties cik ilgā laikā ūdens pilnībā iztvaikos (aizlīmē kārtīgi noteku), bet izraujot korķi jau pēc 5 min tā būs tukša. Tas pats notiek ar purviem un mežiem, tie ir kā milzu vannas kas ilgtermiņā spēj uzkrāt nokrišņus un lēnām tos caur gruntsūdeņiem atdot upēm. Bet sarakātie grāvji ir kā notekas kas bieži vien jau jūnijā visu nosusinājuši, tā ka vasaras otrajai pusē vairs nekas neatliek.

Sulla, 12.jūlijs 2015, 23:39

Pareiz runā! Tas pats tagad ir vērojams meža pieaugumos.. Ja agrāk uzskatīja, ka vajag 100 gadi, lai izaugtu mežs.. Tagad par 30 gadiem ātrāk!?(konkrēti nepateikšu gadus :)), bet fakts tāds ir!
13.jūlijs 2015, 00:20 | links
 
Latviešu sindroms- sīkstulība, nabadzība, vainīgo meklēšana tur kur viņu nemaz nav..
Tas tādā īsuma, bet tas tā ir.. ŠEIT čīkstuļi čīkst pīkst aiz kaut kāda iekšējās neapmierinātības utt.. kas patiesība iespējams nemaz nav saistīts nemaz ar forelēm.. Lai cik dīvaini nebūtu es ar savu forelēšanas nabadzīgo pieredzi dodoties pie upes- bez zivs (foreles) nēesmu atgriezies mājās.. vai ja ne zivs, bet ar pozitīvām emocijām gan! Tad kur šeit ir tā problēma!? Nav tā, ka iekšējais egoisms nespēj sadzīvot ar to, ka pieej pie "savas" upes un redzi citu pēdu!? Šodien necope, noteikti kāds ir vainīgs! Tās pēdas.. nē bebrs, ūdrs..
Eh, bet agrāk gan bij upes zivju daudz.. zāle zaļāka.. tikai pirms simts varbūt nedaudz gadiem atpakaļ.. cilvēki no bada Latvijā mira nost, jo bij zaļāki un zivis neķera..
Nesmīdiniet.. Ja liekas, ka zivju paliek mazāk.. Nopērciet zivju mazuļus, laidiet iekšā! Ir organizācijas kas jau to dara, stājaties biedrībās un dariet ko lietas labā.. Ziedojiet savu laiku upju kopšanās, kolektīvajās!!! Naudas investīcijās utt.. citādi visa šī čikstēšana ir čikstēsanas pēc ar cerību, ka es labi nočīkstēs un kāds beidzot tavā vietā ko iesāks.. Beidzam Padomju ideloģijas stimulēšanu..
13.jūlijs 2015, 00:17 | links
 
trollis laikam nemaz nezin ka hidroloģija ir fiziskās ģeogrāfijas apakšzinātne, lab ar mudakiem nav vērts diskutēt, arlabunakti
13.jūlijs 2015, 00:11 | links
 
Pilna vanna ar ūdeni,ir hidroloģija,tai ar ģeogrāfiju nav nekāda sakara!
13.jūlijs 2015, 00:01 | links
 
Domāju,ka grāvji un drenāža nav būtiskākais ūdens pazušanas iemesls,vairāk sliecos domāt par uzpludinājumiem,caur kuriem ūdens iztvaiko,nemaz līdz upei nenonākot!

sermuksis, 12.jūlijs 2015, 23:26


tu vispār fiziku, ģeogrāfiju skolā esi mācījies? :) Tak pielaid savu vannu pilnu un paskaties cik ilgā laikā ūdens pilnībā iztvaikos (aizlīmē kārtīgi noteku), bet izraujot korķi jau pēc 5 min tā būs tukša. Tas pats notiek ar purviem un mežiem, tie ir kā milzu vannas kas ilgtermiņā spēj uzkrāt nokrišņus un lēnām tos caur gruntsūdeņiem atdot upēm. Bet sarakātie grāvji ir kā notekas kas bieži vien jau jūnijā visu nosusinājuši, tā ka vasaras otrajai pusē vairs nekas neatliek.
12.jūlijs 2015, 23:39 | links
 
Vilki,lūši pirmos izkaus bukus,tad Zariņtantes aitas,un pie bada ar kādu bebru,bet vai tas ir risinājums,stipri šaubos!
12.jūlijs 2015, 23:31 | links
 
Tagad dabā saduras tik daudzas intereses ar tik dažādiem, pretējiem, paralēliem utml mērķiem, bet rezultāts pamazam velk Sahāras vai Marsa virzienā ja nopietni...

nomads, 12.jūlijs 2015, 22:02


jā pie mums vēl tas mazos mērogos novērojams, bet tak neskaitāmas vietās uz zemes gigantiskos apmēros, platības daudz lielākas par LV teritoriju pārvērtušās neauglīgos tuksnešos vai solončakos, pat ASV dienvidštatos ļoti aktuāla problēma. Vienīgā cerība ka nākamais ledus laikmets pienāks ātrāk, tad saldūdens atkal varēs uzkrāties ledājos :)
12.jūlijs 2015, 23:31 | links
 

Pievieno savu atbildi

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu atbildi!
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager